.::pāri kalniem un tālu projām::.

Lieta Nr 001

Tue, 27 Mar 2012 20:16:39 GMT

Jauki ir tā ilgi te nebūt, tad nejauši nostaigāt garām (kādu labu laiku pavadot cenšoties atcerēties paroli, tad cenšoties atcerēties, kā te varēja kaut ko ierakstīt) un secināt, ka neesmu vēl pavisam pamesta no jūsu puses. Manā dzīvē šobrīd ir ienācis instruments, ar kuru ceļos un krītu un, kas šobrīd, šķiet, ka varētu būt arī reiz manas nāves iemesls. Visa plauša un sejas muskuļu spēks ielikts dūdās, jel. Mums vēl ilgs un tāls kopīgs ceļš ejams. Vispār laikam te iegriezos, ko teikt, vien tāpēc, ka nevaru sagaidīt, kad mans sarunbiedrs ienāks skapī. Randiņš bij' norunāts, bet nav ne jausmas cikos. Bet, nu, ja atkal šo vietu pametu (uz laiku vai vispār, piemēram, pasaules gala dēļ), tad lai jums viss labi un skaisti līdz galam! Tiekamies dzīvē!

Vienmēr jūsu,
i.

x

Thu, 08 Dec 2011 20:28:50 GMT

Sen te nav būts. Bet man laikam vajadzēja ienākt, jo emociju ir tik ļoti, ļoti daudz, ka jāizliek tās pilnīgi visur! Jā, pateicoties savam lieliskajam brālim, es nupat esmu atpakaļ no Helsinkiem, kur satiku Opeth! Satiku! Un viņi ir tik kolosāli čaļi! Ja jūs esat manījuši intervijas ar Mikaelu, tad ticiet man, viņš ir tieši tik brīnišķīgs, cik liekas. Vienkārši, pozitīvi cilvēki un izcili mūziķi! Grūti aprakstīt sajūtas, grūti. Tas bija vienreizēji, fantastiski un visi iespējamie apbrīnas vārdi, kādi latviešu valodā vispār ir sastopami! Un, protams, pats koncerts - izcils! Heritāžs sit augstu vilni!

60

Fri, 05 Aug 2011 20:26:31 GMT

šis tāds nasty ieraksts, jo man ir apnikusi ciba. zūdu kokos (vismaz uz laiku). bet pirms tam atcerējos vecu bildi, ko uztaisīju pēc tam, kad Toms bija pagaršojis jaunos xtreme pringlus un pastāstījis man savas izjūtas. Tā radās mana asociācija, un vispār vārds recommended ir diezgan sāčīgs vārds, if you know what I mean.

Tagad atgriežos pie puķītēm un taurenīšiem.

59

Thu, 14 Jul 2011 22:28:16 GMT

Rīt sākas ceļš pie briesmoņa. Domāju vai likt koferī nazi, vai nē. Lai gan ar tādu nazīti es vienīgi varētu mēģināt viņam izgriezties no kuņģa, neko vairāk. Igaunijā Vecais Lācis man šamo uzasināja tik asu, ka nepagāja ne puse dienas, kad kreisās rokas īkšķis jau mirka asinīs. Nu, tas tā - pārdomas par Lohnesu. Prom uz 10 dienām. Skoču nedzeršu.

58

Fri, 01 Jul 2011 20:41:11 GMT

Dažādu apstākļu sakritības dēļ un ierastu diskusiju par neko rezultātā tapa jauns aliņš.

57

Fri, 01 Jul 2011 12:06:33 GMT

Esmu pārsteigta un reizē iepriecināta par saviem kaimiņiem, kas bērnus ražo kā konveijerā. Pārsteigta, jo grūti noticēt, ka laiks tik strauji iet - mēs taču burtiski augām kopā, resp., blakus, bet man jau liekas, ka es vairs drīz nespēšu saskaitīt cik viņiem pa visiem tur jau sadzimuši. Tikko atkal jaunu vēderu dabūju apskatīt. Bet iepriecināta bez šaubām tāpēc, ka viņi forši cilvēki, forši latvieši un kaut kur sirdī uzrodas tāds mieriņš, ka mūsu tauta varbūt neizmirs. Varbūt.

56

Thu, 30 Jun 2011 21:19:38 GMT

Lūk, tas ir visa goda un cieņas vērts notikums: Mani vecāki jau kopā pavadījuši pērļu ciparu (svētdien oficiālais). Es arī tā labprāt kādreiz ar otro pusi izdarītu.

55

Sun, 19 Jun 2011 16:13:40 GMT

Katru dienu var atrast tik daudz lietu, par kurām priecāties. Vakar es pa brīdim priecājos par Ieviņas Kriksi, kuram ir apbrīnojams domu gājiens. Priecājos arī par mūsu vēl beznosaukuma grupas pirmo koncertu Undīnē. Vismaz tie paši daži klausītāji piedeva mums kļūmes un priecājās līdzi. Visu uztverot viegli vispār var priecāties nemitīgi. To es no smaidīgā un līdzsvarotā Mārtiņa vakar laikam iemācījos. :P

Bet kāpēc es vispār šo sāku rakstīt tātad - es ārkārtīgi priecājos par tik vienkāršu lietu kā autobusa pieturas zīmi pirms mūsu miesta sākuma. Respektīvi, tur ir diezgan padaudz māju, bet līdz šim pieturas nebija. Autobuss tik un tā vienmēr pieturēja pēc ļaužu vēlmes. Bet pie šīs pieturvietas aug liels un skaists ozols. Laikam arī no tā, ka ļaudis šoferim tika teikuši, lai izlaiž pie ozola, oficiālā pieturas zīme, kas nule tikai uzlikta, tā arī saucas - "Pie ozola". Un es par šo vienkāršību, kas tautā iegājusies, tik ļoti priecājos! :)

54

Tue, 14 Jun 2011 19:02:57 GMT

Ja rīt viss beigsies, tad teikšu brutāli - iešu piedzerties! Un es pat zinu, kas nāks ar mani. Un vispār visi, kas grib, var nākt ar mani piedzerties. JO: RĪT! (ja es nelamājos, tad to manā vietā dara citi) Yes!

53

Tue, 07 Jun 2011 16:01:30 GMT

Pirmā mana mīļākā šīsnedēļas citāta daļa:

H: "And we're all very grateful, indeed, that he stepped in at the last minute, when the previous Returning Officer accidently brutally stabbed himself in the stomach while shaving."

Otrā mana mīļākā šīsnedēļas citāta daļa:

H: "How long have you lived in this constituency?"
E: "Since Wednesday morning. I took over the previous electorate when he, very sadly, accidently brutally cut his head off while combing his hair."

Šīsdienas mīļākais citāts nesaistē ar iepriekšējo tēmu:

"Uzaicināšu viņu ieēst saldējumu un parunāt par metālu."

lol.

52

Tue, 07 Jun 2011 09:32:16 GMT

Man ļoti patīk klausīties un vērot mammas stratēģiskos plānus vai idejas. Viņa ir tik sasodīti gudra un apbrīnojama sieviete! Reizēm, kad mums viedokļi par ideoloģijām krasi atšķiras, mēs salecamies kā divi plēsīgi suņi. Emocijas, protams, spēlē savu lomu kašķī - kura kuru vairāk paspējusi aizvainot. Bet pat šie brīži ir apbrīnas vērti. Raksturi, humors līdz pēdējām niansēm var būt mums visciešāk saistošais un dažkārt tik tāls kā pasaules mala. Mēs kopā smejamies, kopā raudam un kopā filozofējam. Viņa ir ārkārtīgi skaista būtne. Un kā teiktu jebkurš bērns par savu mammu - pati labākā uz visas zemeslodes!

51

Mon, 30 May 2011 19:21:09 GMT

Profesors šodien bija īpaši mīļš, kad pēc piektdien iedotās grāmatas, sastāvošas no 365 lpp. zinātniskā angļu valodā, kur katrs otrais vārds ir jātulko ar vārdnīcu, runājot par individuālismu, nopietni teica: "Un tā kā Ilze pa šīm brīvdienām ir izlasījusi grāmatu, ko es viņai iedevu, tad viņa zina to, ko es šobrīd jums stāstu..". Ilze no platā smīna sejā, pat nepacēla galvu, lai paskatītos profesoram acīs. Un, ja profesors būtu pajautājis par lasīšanas sekmēm, Ilze būtu melojusi. Un vispār, Ilze (balss skan manā galvā) - atver, lūdzu, to grāmatu! LOL. Akadēmija man no mīlas līdz naidam un atpakaļ un.. šovakar jūrā bija skaisti.

50

Sun, 22 May 2011 09:57:49 GMT

Kā jau kārtīgam studentam, nule kā sācies kursa darba sprintiņš. Te pat nav sīkāk jāpaskaidro CIK man jau ir uzrakstīts un, KAD ir jānodod. Studenti visi zina, ko tas nozīmē, lol. Karoč` līdz 18. jūnijam es neesmu cilvēks. Pēc 18tā es topu par pārcilvēku, jo man šis viss ir tiktāl līdz kaklam, ka es pēc kursa nobeigšanas esmu piekritusi darīt visu un jebko, kas man jau piedāvāts un, ko vēl piedāvās. Galvenais, ka šis murdziņš aiz muguras. Ārkārtīgi tipisks studenta konstatējums. Nekas - drīz es kļūšu interesantāka. Tas jau ir ieprogrammēts. Smieklīgi gan bija, kā es braucu viendien uz eksāmenu un uzliku autiņā progroku. Es nebiju labu mūziku klausījusies jau kādu pusgadu, jo visu laiku mana pētniecība saistās tikai ar tradicionālo materiālu. Un, kad izdzirdēju pirmās skaņas no PT In absentia, es gandrīz apraudājos no laimes. :-D

49

Sun, 15 May 2011 12:37:03 GMT

Piektdiena bija pa galvu, pa kaklu. Steigā pat uzkliedzu tējai, kurā cukurgraudiņi lēni slīdēja uz leju: "Nu, difūzija - ātrāk!"

48

Sun, 15 May 2011 12:20:24 GMT

Domāju vai sākt uztraukties tagad vai vēlāk (ja neskaita, ka es uztraucos jau nonstopā kādu mēnesi). Ar nākamnedēļu sāksies oficiālā birstēšana, jo lai arī daļa ieskaišu jau aiz muguras, lielākās un bīstamākās, kas draud sagrauzt pēdējo nervu sazarojumu, vēl nāk. Es spēlēju un spēlēju, bet tā visa man jau sen par daudz. Un es ar sevi un saviem prāta neiedomājamiem virzieniem esmu jau tik daudz ļaudis izkretinējusi, ka varētu kādu laiku padzīvot mežā. Lai viss norimst, tā teikt. Bet tā kā eksāmenu dēļ mežs nav opcija, tad es ik pa laikam sajūku. Plus vēl mums katru nedēļu tieši visu maiju pasākumi. Jūnijs, jūlijs tā mierīgi, bet visām instancēm un citiem labiem cilvēkiem senumu gribas tieši maijā. Un, ko lai dara, ka mēs esam seni un kruti un visi mūs grib. To nevar tā mest novārtā. Sezona ir zelta vērtē. Un sezona man varbūt daļēji traucē koncentrēties eksāmeniem. Bet pārsvarā jau man traucē pašas nelīdzsvarotība. Ellē ratā, ko lai citu saka..

47

Fri, 13 May 2011 18:14:55 GMT

Man patīk piektdienas un trīspadsmitie. Žēl tos, kuri baidās (oi, tādu ir daudz) - pazaudē labu dienu! Bet man šodien notika viena mega liela lieta, kuru es nevaru atklāt pagaidām, bet šā procesa vidū bija smieklīgs dialogs starp diviem "sliktajiem" puišiem. Starp citu man bija izvēle starp labajiem un "sliktajiem" un es izvēlējos "sliktos". Cik tipiski, ha! Un rakstot šo, es atcerējos vienu faktu, ko mūždien apraksta kosmopolītie un kādi tur vēl žurnāli, kas mierina satraukušās meitietīšu dvēseles - vīrieši tikai izklaidējas ar "sliktajām" cacām, bet apprec labās meitenes. Nu, lūk! Ar sieviešiem tak ir tas pats - "sliktie" vienmēr vilina kā tabaka opi, bet apprecas jau arī parasti viņas ar tiem labajiem. Bet tas bija ne par tēmu, jo dialogs, kura laikā es sāku smieties, skanēja šādi:

A: "Smalkums, ja?"
B: "Rembrants, bļe!"

46

Fri, 06 May 2011 21:13:26 GMT

Bīstieties, labie ļaudis! Ejiet pa gabalu.. ar mani kopā ir haoss. Tomēr es nekomentēšu sīkāk, lai nepārņemtu sabiedrību ar sava iekšējā duālisma mākslas darbiem.

45

Fri, 22 Apr 2011 13:06:24 GMT

"Who hears music, feels his solitude peopled at once." Tā teicis angļu dzejnieks Roberts Braunings. Ja nemaldos viņam pieder arī "Less is more". Tāpēc, lūdzu - te jums būs Filipa Glāsa minimālisms!

44

Sat, 16 Apr 2011 16:53:09 GMT

He, interesanti. Frenks Zappa arī ir ietekmējies no Edgara Verēzes.

43

Thu, 14 Apr 2011 20:53:44 GMT

Turp un atpakaļ no Rīgas braucot, klausījos BBC. Šiem tak ar tām ūber royal kāzām tagad pilnas galvas. Bet interesanti - tā sašūmējušies ar visādu notikumu izklāstiem, stāstiem un intervijām, ka gandrīz vai saintriģēja arī mani to karalisko teijāteri pavērot, he.

42

Thu, 07 Apr 2011 12:32:54 GMT

Vakar pieskāros oridžinal Barontēva skapim. Egles koks un iekšas no bērza. Gleznās un ne tikai vienmēr licies, ka Barons tāds ražens vīrs bijis - i nekā. Tikai 1,60m. Man līdz degunam knapi. Es tāpēc šokā. Skapis arī maziņš. Kādas tik tautas teikas nav klausītas, kas radījušas man nepareizu priekšstatu. Bet laikam taisnība - liels jau kļūst no cildināšanas. Augumā maziņš, bet dižumā pārsniegtu Rīgas pili. Un, ja visu izteiktu garīgais spēks, tad Barontēvs kā Godzilla nobradātu Rīgu.

41

Sun, 03 Apr 2011 15:26:38 GMT

Pirms diu` dienām spīdēja Saule un jūra bija aizsalusi. Vakar nespīdēja Saule un baltajā tālumā varēja saredzēt ledus līgošanos. Šodien spīd Saule un jūra ir vaļā. Tik ierastajā cilvēku muļķojoši zilajā krāsā tā lēni šūpojas vējā un šur tur vēl stumda lielus ledus klučus. Bet tas ir neaprakstāmi - man, ieraugot jūru, sāka likties, ka es arī beidzot esmu atkususi. Tomēr ģeniālākais dialogs sekoja sēžot uz lieveņa pēc manas ekstravagantās pastaigas pa mežu, kur visu ceļu riņķī man dancoja putnu bari:

I: Es jūtu vajadzību pēc pieķēdēšanās pie kāda koka.
T: Es jūtu vajadzību pēc piesišanās krustā.

ROFL

40

Wed, 30 Mar 2011 06:27:00 GMT

Es joprojām domāju, kas ir lielāka necieņa. Vai tas, ka Toms uz dzīvokli uznesa Vienotības avīzi, kas atradās mūsu pastkastē, nometa to zemē un es kopš tā brīža pārsvarā neapzināti bradājos pa premjera ģīmi, vai arī tas, ka Vienotība vispār šādu avīzi atsūtīja, zinot cik ļoti pilsoņiem tas nav vajadzīgs? Es būtībā to uztveru kā apvainojumu. Bet tad atkal - es laikam jebkuru reklāmas materiālu uztveru kā apvainojumu, lol. Un vispār Rīgā vairs nav iespējams dzīvot. Ņemot vērā, ka mums jau kā divas nedēļas atslēdza apkuri, jo visā māju kompleksā ir 10 dzīvokļi, kas sakrājuši 50 štuku parādu, manas smadzenes ir atsalušas. Ir tā dīvaini, kad, atslēdzot ārdurvis un ieejot dzīvoklī, konstatē, ka starp kāpņu telpu un Tavu koridori nenotiek nekādas temperatūras maiņas. Mums ir tāds pats aukstums kā ārā. Es ienākot telpās pat nenovelku apavus. Vakar sēdēju ar trim vilnas zeķēm, bet kājas vienalga atsala un izejot no mitekļa, bija grūti tās ielocīt. Briesmīga sajūta.

39

Sun, 27 Mar 2011 12:57:13 GMT

Savu tiesu krogā atstrādāju un tagad atkal varu iepazīties ar to, ko dēvē par miegu. Bija forši, jo man jau galvenais nav tas, kādu darbu es daru, bet kādi cilvēki man ir apkārt. Un, ja viss personāls ir savējie plus vēl liela daļa apmeklētāju ir savējie, tad sajūta kā foršā iknedēļas tusiņā, kur Tu, foršumu vērojot un pats paārdoties, pastrādā un vēl nopelni par to piķīti. Bet it sevišķi karaokes vakari man atgādināja zināmu faktu. Kad čaļi ir pamatīgi sīvo piesadzēruši, viņi vienmēr iet dziedāt "Ardievu, meitenes!" Un te smieklīgums mijas ar tikpat lielu devu pretīguma - it sevišķi vietā, kur parādās teksts: "Jūs tagad redzat varoņi kā rodas..". Nu, tiešām, ja sākumā var ierēkt par viņiem, kas šajā brīdī izskatās pēc lielākajām pasaules padibeņu lupatām, tad uz to bieži skatoties vairs smiekli nenāk un Tu, viens cilvēks, aizdomājies par mūsdienu vīriešu "varonību", kas rodas vien, kad grādi ir pārsnieguši visas iespējamās robežas.

38

Wed, 23 Mar 2011 14:45:09 GMT

Pavasaris visiem saistās ar pozitīvo, un ik palaikam dzirdam visādas piezīmes par aktīvo pārošanās periodu dzīvnieku vidē un, protams, arī cilvēkbūtņu hormonu trakošanu. Viss jau it kā forši, bet šitā ziņa, ko tikko izlasīju tvnetā, mani tiešām satrauca. Citējot raksta beigas: "Policija vērš iedzīvotāju uzmanību, ka, iestājoties siltākam laikam, visā Latvijā biežāk tiek reģistrēta informācija par noziedzīgiem nodarījumiem pret personas tikumību un dzimumneaizskaramību." Visu laiku prātoju par to, ka jānēsā tomēr savs krutais nazis līdzi - vismaz, ja nu kas (piesitu pie koka), varēs kādam varmākam to iešķaidīt kājā.