.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
10.11.10 16:12 - Medus mīlināšana
Mēs šodien nedaudz (kā ierasts) sajukām prātā. Iedamas caur Vērmanīti uz Vērmanīti, pamanījām vairākus cilvēkus, kas grābj lapas. Uzreiz mums prātā tolku bolss - vajag taču viņus drūmā dienā uzmundrināt! Kā rezultātā tik smuki izklausījās, ka aizgājām līdz estrādei, uzrāpāmies uz skatuves un skaņi, jo skaņi nodziedājām vienu latgaliešu tolku bolsu arī tur. Kā skanēja un kādi apkārtējiem smaidīgi ģīmīši uzreiz, ha! :)
9.11.10 20:50 - Redz kā koši brāļi dzieda
Es tūlīt nomierināšos un vairs par šo tēmu nerakstīšu. Bet tas, ka viņi grib mani par savu mammu, man nozīmē tik ļoti daudz. Tas burtiski izkrāso manu iekšējo pasauli vēl spilgtāku. Viņi man ir ļoti mīļi.
9.11.10 20:31 - Jel
Bet visādi citādi es šodien esmu iestrēgusi grūtsirdībā. Mani grib par mammu. Bet es esmu apjukusi, jo vairs nesaprotu kādi kuram nolūki, kāpēc daži, kurus uzskatu par draugiem, ir ar tik vienaldzīgu viedokli šajā jautājumā un kāpēc dažiem bērniem, no kuriem gaidīju lielāku sirsnību, arī ir tā kā nekā. Daži savukārt ir negaidīti mīļi. Bet tā kopējā vienaldzība, ko izraisīja viena persona, kuras viedokli vērtēju visaugstāk, mani novedusi pie skumjām. Un tas liek distancēties no izvirzītās kandidatūras, jo vienaldzība vai gari teksti par un ap, neko labu neliecina. Galu galā - kāda jēga vai prieks no vienalga? Ar vienaldzību mēs augstu neuzkāpsim. Tas viss savukārt mani noved pie domām, ka tās ir viena cilvēka savtīgas intereses. Kārtējo reizi. Es esmu tik ļoti nogurusi no viņa.