.::pāri kalniem un tālu projām::.

.::melnā suņa emuārs::.

3.2.11 22:04 - 17

Es pilnīgi noteikti neesmu priekšzīmīga studente, bet aiz slimošanas garlaicības pirms kāda laika sarunāju ar kursabiedreni, ka viņa uz lekciju paņems līdzi datoru un mēs uztaisīsim (ar profesora atļauju, protams) man skypa lekciju. Bija labi. Dzirdēju lieliski, sajūta gandrīz tāda it kā atrastos lekcijā. Nez vai kāds students vispār tik ķerti ir rīkojies? Parasti tieši gribas tālāk no tā visa. Šodien jau skolā esot, profesors man izjautāja kā bija un tā, un likās tik ielīksmots, ka mana jauninājuma dēļ nolēma turpināt praktizēt šādas lekcijas un ieviest skypu savā mācību procesā! Vai es neesmu lieliska, ha-ha? :D

28.1.11 22:24 - 16

Man šis gads saistās ar pūcēm nevis zaķiem. Nesen mums izvērtās diskusija par to, kāpēc pūces ir izvēlētas par gudrības simbolu, ja patiesībā tās ir diezgan padumji putni. Es gan tam negribēju piekrist, jo man tās šķiet pietiekoši gudras. Nu, jā, - izskata dēļ. Varbūt tiešām viņas izskatās baigi gudras. Te nu ir tā sabiedrības virspusējība - izvēlēties kaut ko izskata dēļ. Bet cik pretrunīgi ir tautu simboli, ja ņem vērā, ka citiem pūce apzīmē nāvi. Bet no otras puses - nāve un gudrība varbūt pat ir ļoti saistītas lietas. Ja, piemēram, skatās, ka daudzu cilvēku gudrību atzīst tikai pēc viņu nāves. Labi, man šovakar runājamais uznācis - iešu pamocīt kādu ar saviem spriedelējumiem, citādāk gripa man saēd smadzenes (zīmējums tāds pasūdīgs sanāca, bet tapa minūtes laikā, tā ka nav ko..)

          

27.1.11 21:29 - 15

Ieturēšu tradīciju savā vārda dienā kaut ko te ierakstīt. Esmu slima. Gripa. Bieži man vārda dienās tā gadās un, lai arī padomā bija ballīte, nācās atlikt. Arī nekas. Vārda dienas ballītes pārlikt uz citu laiku nav grūti. Bet man trakoti nepatīk, ka slimības izraisa manī pārāk lielas emocijas un pārdzīvojumus. Tā, piemēram, man nav grūti apraudāties pie Animal Planet reklāmas par smukiem savvaļas zvēriem. Skaistums. Nav grūti arī apraudāties par vecākiem ierakstiem. Piemēram, 2009. gada vārda dienas ierakstā figurē suns. Suns vairs nav un asaras birst par viņu domājot. Nav grūti apraudāties par vienalga kādu filmu. Man goda vārds tā raudāšana ir apriebusies, bet galvas sāpošais stāvoklis spiež uz asaru dziedzeriem un es nemāku tam pretoties. Paralēli drausmīgi lauž muguru. Bet, ja to visu neņem vērā, tad nav problēmu par godu sev ar ģimeni un visu gripu saskandināt glāzes, izdzert šampanieti un nenormāli saēsties končas. Vismaz kāds prieciņš. Apsveicēju arī šogad nedabīgi daudz. Tā arī slimību šodien izgulēt nesanāk, jo zvani un ziņas ir nerimstošas. Jūtos super īpaša.
Powered by Sviesta Ciba