.::pāri kalniem un tālu projām::.

31.3.10 23:46 - Am I supposed to break the ice?

Ar Bobu pieņēmām jaunvārdu fullshit, lai nav jāsaka tik ļooooti gari kā full of shit. So - I`m fullshit and that`s it! Nice to meet you! Es nezinu vai man ir lemts lauzt aisbergu vai nē. Ja nolemšu aisbergu lauzt, pazaudēšu daudz sevis un daudz laika, ja nolemšu nelauzt, palaidīšu garām, iespējams, kaut ko ļoti krutu. Kārtējā dilemma un cīņa pašai ar savu un otra cilvēka uzlikto masku. Turklāt man vienmēr paticis, ka man ir daudz draugi vīrieši /jo viņi pārsvarā ir tieši, sakarīgi sarunu biedri ar patiesu, skarbu un reizē kolosālu humora izjūtu, un nav intriganti kā vairums stulbas bābas/ bet reizēm viņi sakrīt tā uz nerviem! It sevišķi, kad es domāju - varbūt ar to čali kaut ko bīdīt, viņi vienmēr uzrodas kā mana mīļā aizmugure /par aizmuguri gan priecājos, jo viņi vienmēr mani aizstāv/ un paziņo: "Nu, Ilze! Šitas čalis tak Tev galīgi neder! Tu taču zini, ka Tu vari labāk!" Un galvenais, ka man mūždien sanāk viņos ieklausīties. Tā kā tādās autoritātēs. Klapes acīm priekšā un aiziet - viņiem taču noteikti ir taisnība! Tā arī veidojas tas ceļš uz vecmeitas statusu, ha-ha.. vairāk klausīt vīriešus saucas.. :-D Kā jau teicu - I`m fullshit, lol! Bet tas tā - šis vakars tāds interesants un netradicionāls sanāca, tāpēc atkal saradušās lietas par ko aizdomāties.. I`m feeling quite alright in general.. :-)

• 1 iegremdējās
• sarunā ar mani

30.3.10 23:02 - The situation similar to the one I`ve already had some time ago

Es noteikti esmu viens no visuzskatāmākajiem piemēriem, kad runa ir par galvā-pavasaris tēmu. Sācies tas viss ar ārprātīgu sentimentālismu. Katru agru rītu cenšos pabūt kopā ar jūru un pirms diviem rītiem nonācu galējā stadijā - no dabas skaistuma, no zilajām debesīm, Saules, jūras, meža apdullu līdz nemaņai. Un tad notika tas - ieraudzīju gājputnus atgriežamies! Un vienkārši sāku raudāt. Likās, ka laimīgāk justies vairs nav iespējams. Kopš tā rīta, ikdienas atgriežoties pilsētvidē, vairs nespēju koncentrēties uz darāmo. Raksti tāpat stāv uz vietas, rakstāmmašīna mani vairs neklausa, sāk drukāt vienīgi putnus. Sasodītā romantiķe!

• sarunā ar mani

26.3.10 14:44 - Toms Londons vs Reliksīd

Mans kārtējais gara darbs ar elementiem pēc Toma vēlēšanās:

• sarunā ar mani