.::pāri kalniem un tālu projām::.
.::melnā suņa emuārs::.
20.9.10 07:49 - The time has come
Super! :-( Pirmdienas rīts sākās ar kaķa nāvi. Ne mana. Man nav kaķa. Bet saistīta es ar šo procesu esmu - reizēm šķiet, ka pat ļoti. Žēl - protams. Bet tie laimīgie medību lauki noteikti ir viena skaista vieta. Vismaz izklausās tā, kad cilvēks tos piemin.
19.9.10 20:06 - Brummmm.. bru..brumm.. brum!
Stāva sajūsma ir mans šī brīža uzstādījums, jo pirmoreiz dzīvē ar rallijauto mani izvizināja Latvijas čempions! Ak, jēl - cik tas bija fantastiski! Uzlēcām pa trampušku arī divi reiži! Vienā brīdī man likās, ka mēs apkritīsim otrādi, kā viņš līkumu ņēma! Tagad es zinu, ko tas nozīmē rallijā braukt. Tas ir kaut kas tik neaptverami kruts! Kādam profiņam jābūt, lai tā varētu braukt! Neviens cilvēks, kas nav saistīts ar ralliju, nezina, kas tas ir! Jo, nu, arī visi mani priekšstati tika gāzti! Tas ir kas tik nereāli ģeniāli ārprātīgi brīnišķīgs! :-))) Ātrums, adrenalīns - jā, organisms tiešām ir sajūsmā, kad pie tā tiek..!
16.9.10 20:46 - Kalibra tantes un vēl
Es nezinu vai jau esmu pārmācījusies, manā organismā pietrūkst svaiga gaisa vai pasaule griežas uz pretējo pusi, bet šodien, braucot garām autobusa pieturai Mangaļos, likās, ka tur stāv aptuveni 9 vienādas tantes. Labi, ka vismaz dabūju krietnu devu smieklu pie vakariņu gatavošnas, kas lika atdzīvoties, jo Toms pēkšņi nolēma uzcept svaigu gurķi - tas bija tāds LOL!