.::pāri kalniem un tālu projām::.
15. Maijs 2011
15:15 - 48
Domāju vai sākt uztraukties tagad vai vēlāk (ja neskaita, ka es uztraucos jau nonstopā kādu mēnesi). Ar nākamnedēļu sāksies oficiālā birstēšana, jo lai arī daļa ieskaišu jau aiz muguras, lielākās un bīstamākās, kas draud sagrauzt pēdējo nervu sazarojumu, vēl nāk. Es spēlēju un spēlēju, bet tā visa man jau sen par daudz. Un es ar sevi un saviem prāta neiedomājamiem virzieniem esmu jau tik daudz ļaudis izkretinējusi, ka varētu kādu laiku padzīvot mežā. Lai viss norimst, tā teikt. Bet tā kā eksāmenu dēļ mežs nav opcija, tad es ik pa laikam sajūku. Plus vēl mums katru nedēļu tieši visu maiju pasākumi. Jūnijs, jūlijs tā mierīgi, bet visām instancēm un citiem labiem cilvēkiem senumu gribas tieši maijā. Un, ko lai dara, ka mēs esam seni un kruti un visi mūs grib. To nevar tā mest novārtā. Sezona ir zelta vērtē. Un sezona man varbūt daļēji traucē koncentrēties eksāmeniem. Bet pārsvarā jau man traucē pašas nelīdzsvarotība. Ellē ratā, ko lai citu saka..
15:33 - 49
Piektdiena bija pa galvu, pa kaklu. Steigā pat uzkliedzu tējai, kurā cukurgraudiņi lēni slīdēja uz leju: "Nu, difūzija - ātrāk!"