.::pāri kalniem un tālu projām::.

23. Februāris 2011

00:08 - 29

Es esmu buržujs. Man ir meža zemenīšu tēja un tā ir sasodīti garšīga. Bet man būtu nevis te kaut kas jāsaka vai jādemonstrē neproporcionālu roku skices, bet jāspēlē kokle. Rīt dabūšu trūkties. Labi pieķeršos tai bišķi tagad. Koncertos jau pārbaudīts, ka profesori pie kokles skaņām iemieg, tāpēc nav vismaz jāsatraucas, ka varētu kaimiņiem traucēt.

   

19:12 - 30

Bija pirms īsa laiciņa tāda situācija ar neoromantismu. Aizrunājāmies par trim komponistiem un aizklausījāmies viņu feinajos darbiņos. Piemēram, kura auss nav aizķērusies pie lieliskā Arvo "Spiegel im Spiegel"? Un pašmāju Vaska "Viatore", ņam. Tas trešais mūsu saruniņā šoreiz gruzīnu tautības neoromantiķis Kančelli. Bet ko, nu, tur garās runās ieslīgt. Zemāk, lūk, redzams, kas viņiem trijiem par sakāmo sakrājies:


Powered by Sviesta Ciba