.::pāri kalniem un tālu projām::.

22. Februāris 2011

16:59 - 28

Klačas - tā tagad ir ikdiena. Dabiska studentu procedūra. Mēs sen vairs nejūtam, ka klačojam un reizēm pat nejūtam, ka aprunātā persona (pārsvarā tie, protams, ir profesori) ir aiz muguras. Kā tur bija tai teicienā - mazi cilvēki runā par citiem, vidēji par lietām un lieli par idejām? Mēs runājam par visu - tātad būtībā esam ļoti elastīgi. Tomēr stāsts par ko citu. Reiz es te rakstīju kā sabiedriskā transporta pieturā stavēju blakus Stīvam Hogartam (tikai jaunam - nu, tā - mana vecuma). Tad, nu, šodien man pretim nāca Toms Yorks. Šis atgadījums bez šaubām bija jāpastāsta Jevai - viņa to momentā uztvertu pareizi, kā arī bija, un tā mēs šo tēmu drusku apsmējām. Bet, runājot par elastību, atcerējos šo Yorka kustību piecminūti. Un galu galā cik tas ir veselīgi - tā izlocīties dienas gaitā!

Powered by Sviesta Ciba