10:06 - The sign can be anywhere - you just have to see it!
Es šodien izdomāju, ka vakar patiesībā saņēmu zīmi. Nē, ne jau no debesīm, lol. Bet tik un tā uztveru to kā brīdinājumu sev - drusku atgriezties un atcerēties savas senākās vērtības. Tas nozīmē - atmest rokenrola trulumu. Bet ne rokenrolu pilnībā, bet tikai to trulumu. Jāatjauno būtība, jāiztīra iekšas un jādzīvo labāk. Tātad vienkārši jāpamaina rokenrola definīcija. Nu, vismaz teorētiski atklāsme pie manis atnākusi. Kā būs ar to praktisko daļu, atkal jāskatās. Jo man jau tā vienmēr - kā nolemju darīt ko labu un krasi pretēju, velns nāk virsū divreiz lielāku sparu un lauž mani, lai pārbaudītu vai noturēšos vai nē. Tiklīdz biju nolēmusi, ka šovakar beidzot atlikšu rokenrolu pie malas, vienojusies ar dažiem citiem lieciniekiem par tādu pašu pasivitāti, ka uzrodas viens no bijušajiem vīriem /starp citu taču arī P-liecinieks/ un mēģina sakoļīt uz šīvakara PL rokenrolu. Nē! Es turēšos pretim.. jāaudzina raksturs.. ehh.. Turklāt Folkklubā arī šovakar, Jurģu dienā, viņi nevis normālu folku ielikuši, bet kārtējoreiz to katastrofālo Mirtu ar Thank you, Thank you, Paldies, Thank you! Līdz ar ko mani tur šovakar neredzēt.. No country-blues šait for me..
12:39 - Ancient is my destiny
Labi - par Ūsiņu es visu ko zinu, esmu arī vairākārt svinējusi Ūsiņus, bet tas vairāk maijā un drusku cits stāsts. Bet par Jurģu dienu es nedaudz sašokējos, varbūt tāpēc, ka īsti neizprotu vai neesmu lasījusi Bībeli, vai tamlīdzīgi, bet ko nozīmē šitais publicējums? Latviskajam Ūsiņam ir uzslāņojies ar kristietību ienākušais Jurģis jeb Georgs - svētais, kuru kristīgā baznīca iecēlusi mocekļu kārtā un kura dienu svin 23.aprīlī. Svētais Georgs tiek apbrīnots kā karavīrs, kurš uzvarējis pūķi. Kamōn - pasakā par Jēzu bijis arī pūķis? Vai, nu, es tiešām kaut ko neizprotu, un tas patiesībā ir kaut kāds alegorisms, vai arī kristietība sasniedz galēju stulbumu /ar šo, protams, nevēlos nevienu kristieti personīgi aizskart, bet, ja jums ir kāds simtprocentīgi loģisks izskaidrojums /tukšu vāvuļošanu par un ap tēmu nepieņemu/ tad droši varat mēģināt mani apgaismot/. Līdz šim gan esmu pārliecinājusies, ka kristietībā nekā loģiska nav, viss balstīts uz meliem, tukšu salmu kulšanu un pārslāņošanos pār senākām dievībām un dzīvesziņām.. /sāku jau uzprasīties pa muti, vai ne, ha-ha :-D/
Šitā man vispār tāda tabu tēma. Atkal jau pārkāpu. Parasti kā sāku ieslīgt reliģiskos disputos, tad tā kā tāda vista pret sienu. Nervus tikai sev labi pačakarēju, i viss. Bet nekā darīt - mani tā svētā cīņa ar pūķi izsita no sliedēm..
Tāda man tā pagāna dvēsele, mūždien gribas klupt rīklē uzspiedējiem.. :-D
Un vispār esmu drusku sabēdājusies, jo man ir pazudusi gan audēja, gan rotkalis. Bet sezona nāk ar joni virsū. 4. maijā mums jau pirmais pasākums - ieņemsim Krastmalu kopā ar citiem jaukajiem. Ļoti gaidu. Tā esmu noilgojusies pēc pasākumiem un festivāliem. Pēc tā foršuma un pozitīvisma un labajiem ļaudīm un.. Un šogad solās būt bagāta /pasākumu skaita ziņā/ vasara, neskatoties neuzkādām krīzēm.. Prieks! :-)