00:28 - On the border with no passport
Vakar man kāds teica, ka esmu ļoti laba. FAIL! Un vēl man vakar kāds teica: "Par bērniem vēl nebūvē plānus, sākumā noskaidro ko Tavs topošais vīrs par to saka." Arī FAIL! Visiem patīk izlikties. Jā, un sapņot arī.
P.S. Ū-ū-ū, atcerējos šīs dienas prieciņu! Šekijs /kā mana trīsgadīgā krustmeita sauc manu suni/ atklāja šodien sūnu SPA. Tas pilnīgi noteikti ir pavasaris. Un viens neprieciņš savukārt, ka cilvēki ar pavasari sāk aktivizēties un ložņāt pa mežiem un jūru. Nu, skaidrs, ka gribas - visiem gribas! BET - kā mani tas vienalga kaitina! Atkal pilns mežs drazām, ko atpūtnieki joprojām nemāk aiz sevis savākt. Un, lai man nerastos vēlme viņus piekaut, pašai pa mežu un jūru atliek staigāt vien agri no rītiem vai vēlu, vēlu vakaros, kad tumsa jau saminusi papēžus. Daži plusi gan tādai tumsai pagaidām ir - es visur esmu viena, neviens nebubina pat nekur tālē, ne uz vienu nav aizdomīgi jāblenž vai tieši otrādi - jāizvairās slēpjoties aiz kokiem vai steigšus ienirstot mežā. Vispār tam visam ir savs šarms. Tas prieks gan man nebūs ilgi - vasaras siltajās naktīs cilvēki kā odi turpina lidināties līdz rītam un sīkt un sīkt un drazot. Vienīgi, kad lietus līst, atkal ir miers. Kas attiecas uz dabu - kā vienpatei man patīk būt vislabāk. Ar draugiem pie dabas būt atkal ir pilnīgi cits foršums, jo tad primārie ir draugi un sekundārā daba. Nu, un kaut vai šitādā gadījumā, kad manī sēž iekšā tāds negatīvisms pret minēto, ko dod, ja man kāds labs cilvēks apgalvo, ka es esmu ļoti laba? FAIL. Es esmu traki ļauna. 666, ja?! LOL.
13:44 - Absolute train to the capital city
Ejot pa galveno ielu, sādža teju vai spīd dažādās krāsās. Un ne jau no pavasara. Tīri no žīdu vasarnīcu un ziemnīcu pretīgajām sienu krāsām. Viena vēsi, gaiši zilzaļa - kā zobārsta kabinets. Kuram patīk dzīvot zobārsta kabinetā? Tad vēsi, bāli dzeltenā pils, kuru viens.. khm.. uzblieza kāpu zonā, visticamāk nopirkdams visas atļaujas. Tāds monstrs - teju vai apvemties varētu no milzeņa atbaidoši dzeltenā krāsā. Tad Ždanokas mātei ir māja rozā krāsā. Urrr. Un tā vēl un vēl..
Bet vilciens šodien tāds patukšs un simpātisks. Mans miega bads no rokenrola joprojām nesaprot kādā diennakts periodā viņš atrodas. Vilcienā ik pa laikam actiņas pievērās un pievērās līdz brīžiem, kad konduktore, pavecāka gadagājuma kundzīte, gribēja noskaidrot, vai viņa tiešām man pārbaudījusi biļeti un, vai es tiešām braucu uz Rīgu. Kāds pajauns vīrietis ar tādu švunku metās sēsties man blakus, ka knapi paspēju paraut malā savu maisiņu ar mammas ceptajām karbonādēm. Man pretim apsēdās veca tantiņa, kura konduktorei jautāja biļeti līdz Oškalniem. Konduktore, brīdi apdomājusies, teica: "Līdz Zemitāniem jūs domājat.." uz ko saņēma atbildi: "Nu, jā, jā - līdz Oškalniem!"
19:14 - I shut my eyes in order to see
Starp daudz visādu nelāgu vārdu pinekļiem, pasniedzēja šodien iestarpināja arī ko pavisam, pavisam neticamu un pārsteidzošu! Viņa teica man: "Vispār Tu esi dzimusi grafiķe!" Jūs maz ziniet cik man daudz šie vārdi nozīmēja, ņemot vērā, kā pusdzīves esmu fanojusi par grafiku un grafiķiem? No studijas es gāju prom smaidīdama kā silta aprīļa saulīte. Redz, kā! Var pateikt tik daudz negatīva, bet prātā paliek tikai tas, ko pati izvēlos dzirdēt. Tas bija skaisti. Uzreiz sajūta, ka ir vērts iet tālāk.
Bet par mākslu runājot, atcerējos nesen rokenrola periodā sastapto Deniju, kurš izrādās ir mākslinieks un atbraucis uz Latviju strādāt, jo šeit esot lētāk kā Lielbritānijā. To es pilnīgi pieļauju. Savukārt pārdot mākslu ārzemēs ir daudz vienkāršāk kā Latvijā. Varbūt arī man kādreiz kas tāds izdosies, ja es nenoiešu no ceļa. Un, kad mēs Deniju aizvedām iepazīsitināt ar latviešu folkmūziku, sapriecājos par viņa saprāta līmeni. Diskutējot par dūdām viņam teicu, ka tas ir tikpat latviešu mūzikas instruments cik jebkuras citas tautas. Viņš man pilnībā piekrita un atbildēja: "I know - we just took all the glory." Nu, prieks ar tādu cilvēku runāt, jo vidējais latvietis viņa vietā sāktu kašķēties, ka mēs dūdas esam nozaguši no skotiem un tas nav nekas latvisks. Un tā arī vidējais latvietis izgāžas kā veca sēta. Man šitādi latviešu FAIL uzskati ir bijuši vairākkārt jāapgāž un manai kašķīgajai dabai tas par labu nenāk. Lai gan es jau parasti tā sirsnīgi kašķējos vien ar tiem, kuriem nekas cits, izņemot viņu pašu spītību, neinteresē un, kuri ar savu taisnību pastāvīgi skrien sienā. Lūk, tādus ietiepīgos gribas vien sirsnīgi sapļaukāt. Es gan neizslēdzu iespēju, ka uz manas spītības sapļaukāšanu arī jau stāv rinda.