.::pāri kalniem un tālu projām::.

12:55 - In the darkness you astound me

Šo jauko rītu kā vienmēr sāku ar krietnu izsmiešanos, lai visai dienai pietiek, kaut gan man parasti ar to tik un tā nepietiek. Šoreiz par to parūpējās melnā humora tops, kuru šķiet nebiju dzirdējusi vai veselu mūžību: Ugālē beidzot atrasta slavenā Dzintara istaba. Par to vispriecīgākais, protams, bija pats Dzintars, kurš pa to laiku bija dzīvojis šķūnī. Es biju līdz asarām. Un tad vēl Porcupine Tree ar Burning Sky un Always Never no Up The Downstairs. Nu, vienkārši eleganti! Plusā visam jauna frizūra gan man nav, bet kā saka, visu slikto, kas pa šo laiku sakrājies matu galos, sfrizieris (kurš pēc Toma bērnības teorijas ir dumjš) nogrieza gan. Labāka sajūta ir, jā. Kaut vai pašas iestāstīta.

P.S. Šodien Morea vakarā nākam paklausīt Asaru Laastu.. ieeja brīva!

• sarunā ar mani

14:48 - I`m in love with my car

Tagad kaut kā bieži sanāk, kad neesmu uzmetusi lūpu netam, ka apskatos arhīvā, ko esmu iecibojusi tieši šajā datumā visos iepriekšējos gados. Forši tā. Pirms trīs gadiem 25. martā ārā bija silts pavasaris, bez sniega un man vēl bija vecais vāģis (lai viņam vieglas smiltis), kura bagažniekā man patika sēdēt, klausīties metālu un čilot. Pietrūkst tā slimā zābaka un brīži, kad izpūtējā izlūza kārtējais caurums un es nesos pa ielām ar vājprāta rūkoņu apkārt. Pietrūkst arī brīži, kad es taranēju džipus, kad tie kārtējo reizi ne pa tēmu bāzās virsū. Tad jau uzaust atmiņā atkal citi saistītie piedzīvojumi - kā mēs uz Liepāju mēdzām laist, kad Bomārs un Čuks uz maiņām bagažniekā gulēja. Un cik festivālos nav ar šamo būts. Zvērā vāģis vienmēr bija mana pajumte, kad radās nepieciešamība. Man tīri labi patīk atcerēties, un kamēr vēl tas kaut cik padodas.. ha-ha.. Atradu vecu foto, kur mīļotā vāģa bagažnieks pretī debesij sniedzas. Fočēts arī vienā no Zvēriem.

• 2 iegremdējās
• sarunā ar mani