11:51 - TV faktors
Reiz televizors ienāca Latvijā.. tā sākas pasaka par televizoru.
(..) Latvijā pirmie televizori parādījās 20. gadsimta 50. gadu vidū. To kineskopi bija niecīgu izmēru un attēla palielināšanai bija jāizmanto speciālas ar ūdeni pildītas lēcas. Televīzijas tehnika strauji attīstījās un pamazām televizori ienāca ikkatrā ģimenē. 70. gadu vidū tika uzsāktas krāsainās televīzijas pārraides un sākās melnbalto televizoru nomaiņa pret krāsainajiem (..)Es teikšu tā - televizors vēl kā pati manta šur tur ir noderīga, piemēram, lai noskatītos uz
DVD kādu kolosālu konci vai labu filmu. Bet televīzija - kam tā mūsdienās der? Televīzija tagad to vien māk, kā nokaitināt cilvēkus - vecas filmas, kas griežas ik pa mēnešiem apkārt vien pamaindīdamas kanālus, pusstundu garas reklāmas ik pēc 20 minūtēm no filmas.. ziņas visi uzzin netā ātrāk kā paņemt pulti un iedarbināt
TV. Nu, jā - ir televīzijā daži labi raidījumi, kurus reizēm ir vērts redzēt.. manā gadījumā tie droši vien būtu
Vides fakti, Klēts, visādi ceļojumi pa Jukonu utt.. bet būtībā tas arī viss. Seriālus
Ai, Pedro! arī neviens no brīvas gribas neskatītos, ja tos nerādītu brīdī, kad
TV netīšām palicis ieslēgts.. Agrāko vērtību televizors ir zaudējis, cilvēks bez tā var mierīgi iztikt (
senāk jau arī varēja un daudziem arī tāda nemaz nebija, bet drīzāk finansiālu apsvērumu dēļ), bet tagad var krietni vairāk.
Turklāt no jaunā gada jāpērk dekoderis? Sviests..
Lūk, kā vienu dienu man pieklauvēja pie durvīm Īzī:
Pirmais jautājums, protams, bija it kā muļķīgs no viņu puses (
to varēja noprast pēc viņu sejām), jo kuram gan mājās nav televizors!? Kad es atbildēju, ka man nav - viņi nedaudz saminstinājās, bet praktiski uzreiz sekoja pavisam pašpārliecināts nākamais jautājums: "
Bet Jums taču noteikti ir plānā tuvākajā laikā tādu iegādāties, vai ne?" Saņēmuši manu noraidījumu un piebildi - priekš kam vispār ir vajadzīgs televizors, izrādās man viņus gana izdevās samulsināt, jo kādu laiku tā stāvēdami un skatīdamies uz mani kā visnotaļ uz kaut ko necilvēcisku, viņi spēja vien vēl novilkt pāris "
Ēēē" un "
Āāā". Tad it kā pamosdamies no transa, konstatēja, ka viņiem nav man vairs ko piedāvāt.
"
Televizor, agrākos ziedu laikos Tevi vēl mīlēja! Bet tagad - arvien vairāk sāk pamest novārtā.."
15:24 - Bluķis un Latvietis
Labdien!
Rakstu šo, jo esmu kārtējo reizi pilnīgā šokā par cilvēkiem, šoreiz par vienu konkrētu, kuru nepazīstu un šķiet neviens nezin kas tā tāda par sievieti. Varbūt tie, kas tomēr zin, vakar izlikās, ka viņu nepazīst un es viņiem nepārmetu. Beigās pievienoju Letas video, lai jūs zinātu, par ko tad es satraucos. Stāsts sekojošs:
Vakar Vecrīgā norisinājās jauka un latviešiem tik ierasta senču tradīcija - Bluķa vilkšana. Es, protams, arī piedalījos, jo man tas viss ir ļoti tuvs. Vilkām Bluķi, savācām negācijas, vēlējām ļaudīm daudz laba un daudz gaišuma, jo galu galā Saule pie mums atkal atgriežas! Līdz ar to nekā negatīva! Latvieši ir tauta ar gaismu sirdīs un nav ne ļaunatminīgi, ne skaudīgi, bet ļoti dzīvespriecīgi ļaudis. Bet! Diemžēl ar visu, kas nācis mums pāri, arvien dziļāk iesakņojies arī ļaunatminīgums, skaudīgums un daudz negāciju. Tāpēc jau pēdējā laikā ar vien vairāk dzirdu salīdzinājumu - skaudīgs kā īsts latvietis. Pilnīgas muļķības! Īsts latvietis tieši tāds nav! Tāds viņš ir kļuvis un reti, kurš no šiem kļuvušajiem spēj saskatīt, ka reiz tomēr tāds nav bijis un, ka reiz viss bijis daudz skaistāk un jaukāk. Sevišķi bēdīgi jau visi te palikuši slavenās krīzes dēļ, kas daudzus vispār padarījis tik melnus kā velnus. Latvieti, kāpēc Tu neatceries, ka Tu kādreiz biji labs?
Bet par ko tad es te šokējos? Par provokāciju! Vismaz tā man gribas domāt, jo nevaru iedomāties citu iemeslu. Domei bez šaubām nepatīk, ka mēs svinam Saulgriežus un, ka mums vēl šķiet, ka gaisma pastāv - ne tikai tuneļa galā, bet visā tunelī! Arīdzan bluķa vilkšanu viņi uzskata par māžošanos. Ja godīgi, man viņus žēl. Lielākā daļa no viņiem acīmredzot savas saknes jau sen nocirtuši. Ā, pareizi - piemirsu, ka tur jau Domē tagad daļa tādi kā slavenais nekulturālais nelatvietis, kas sēž priekšgalā. Nav jau brīnums, ka viņam tas nepatīk. Līdz ar to mans viedoklis, ka sieviete, kas devās pie ugunskura brīdī, kad bluķus lika iekšā un, demonstratīvi bļaudama, dedzināja politiķu vārdus, bija atsūtīta speciāli provocēt pasākumu un parādīt, ka mēs neesam nekas vairāk kā ļaunatminīgi maitas. Tas mani ārkārtīgi šokēja. Atļaušos atgādināt, ka mēs, kam Saule sirdīs, šādu lietu nepieļautu! Folkloristi neiet nevienam vēlēt ļaunu, smīnēt par citu nelaimēm - tieši otrādi - mēs ejam palīgā un vienkārši ceram uz katra cilvēka labo sirdi, zinam, ka viss nokārtosies un būs labi, jo mēs esam latvieši - varena tauta, ko nespēj iznīcināt neviena vara! Mēs esam vienoti! Ja kāds domā, ka Bluķa vakarā, kas mums ir svēta lieta, domājam par to kā tas vella politiķis tagad tā un šitā, lai deg? Muļķības! Mēs neesam aprobežoti! Mums ir prieks kā ikgadu būt kopā ar saviem, labiem ļaudīm un priecāties par Saules un gaismas atgriezšanos!
Tāpēc, lūdzu - nesaistiet šo sievieti, kas es nezinu kas ir un kāpēc viņa tur vispār atradās, vai viņa bija kāda sūtīta vai arī viņa ir pazaudējusi to īsto apziņu - kāpēc mēs visi tur esam, ar mums. Nesaistiet to ar latvietību, jo īsts latvietis tāds nav. Un, ja dēļ šīs sievietes kāds nolems aizliegt latviešiem piekopt viņu senču tradīcijas, tad es vienkārši nezinu, kas tālāk būs..
Bet lai, kas arī nebūtu - LATVIETI NEVIENS NEIZNĪCINĀS!
LETAS VIDEO