.::pāri kalniem un tālu projām::.
16. Novembris 2009
01:18 - Reizēm sanāk arī pabēdāties par lietām..
Garš saraksts veidojas, kad sāk apsvērt lietas, ko vajadzētu aizliegt ar likumu. Te, nu, pēdējā no tām - festivāls Staro Rīga! Tīrs balagāns! Man personīgi šķebina Vērmanīša izķēmošana, kas liek man tagad pielikt lieku soli un iet šamam apkārt (lai gan no turienes nākošās skaņas mani gatavas dzīt liekiem soļiem vai kvartālus apkārt - nu, labi, tam tomēr esmu pārāk slinka - labāk eju garām aizspiestām ausīm). No otras puses - lieks solis - veselīgi (no trešās puses - Solis vispār ir pats labākais)! Tomēr, ja tie, kas ir redzējuši kā ir piesmiets Brīvības piemineklis, ir vienisprātis ar mani - apkaunojoši, lēti, pretīgi.. un vēl daudz līdzīgi vārdi lappuses garumā, nolēmuši vākt parakstus pret šo balagānu, lūdzu, pasakiet arī man. Mans paraksts garantēts. Un man ir skumji, ka šogad šķiet neiešu 18. novembrī pie pieminekļa būt, kā katru gadu, jo, ja nemaldos, festivāls vēl nebūs beidzis darbību. Saku tieši un skaidri - man ir kauns par to, ka šim bezgaumīgajam festivālam kāds atļāvis pielikt roku Brīvības piemineklim! Var jau būt, ka tas kādam ir sīkums, bet ne man. Ne man, ne manai ģimenei, draugiem, nevienam Latvietim ar lielo burtu.
15:52 - Miega bads
Sākot ar nule pagājušo piektdienu, uzstādīju savu personīgo negulēšanas rekordu - 40 stundas. Visdīvainākā sajūta bija uz beigām, kad miegs vairs nenāk ne saucams un teorētiski rekordu varētu pārspēt ar jaunu rekordu, bet kājās nevar nostāvēt. Visu laiku kaut kur ļodzās un grib novelties. Tomēr joprojām neesmu atguvusi izgulēšanos - miega bads mani turpina mocīt. Arī negarastāvoklis mani turpina mocīt, kādēļ atvainojos visiem, ja kādam šajā laikā esmu līdz pēdējam paspējusi izkretinēt.