22:36 - Vakars kā radīts, lai gudri di....
Zem mana prieka slēpjas simtiem dažādu, citiem piederošu, rūpju, bēdu, nepatikšanu. Līdz ar to arī mans prieks sāk izplēnēt. Cik ilgi var palīdzēt visādi pozitīvi saukļi, ja pats tiem tā īsti netici, tā mēģinot slēpt to latviešiem tik raksturīgo skepticismu, visās lietās redzot tikai slikto ne labo? Nu vismaz es centos labu laiku būt saulainā, dumji smaidošā latviete (kas izliekas, ka viņu neietekmētu pat atomkarš) bet ko nu vairs - sāku pati ļimt zem citu rūpēm, nespēdama viņiem līdzēt kā nākas. Ļoti žēl. Un ne jau nu sevis. Sevi žēlot būtu sevišķākais stulbums. Žēl, ka nav man milzu pleci, Latvijas kalniem līdzvērtīgi, uz kuriem tad nēsāt citu problēmas, reizē mēģinot mainīt tipisko negatīvisma pārņemto latvieti.Deviņi Pērkoni!