01:56 - Test your patience
Bija patiess prieks šovakar satikt visus foršos, kas no visiem kopīgajiem foršajiem bija saņēmušies un atnākuši. Galu galā mums nemaz nav tik viegli savākties /izņemot mūsu iknedēļas brandžu/. Visi lieli, darba cilvēki, kas jau tā cenšas laiku sakasīt vietās, kur tas nemaz neaug /bet tik un tā spēj viens otru iepriecināt ar fantastiskām paštaisītām dāvaniņām/. Bēdīgi vienīgi tas, ka dažus /uzsveru!/ māc lielās skumjas. Vienam nelaimīga mīlestība, otram dzīve galīgi sagriezusies kājām gaisā, trešam labi liels piķis no algas novilkts, ceturtam vispār nevar saprast, kā lai piekļūst. Un man tā gribas, lai visiem būtu labi. Gribas palīdzēt ikvienam draugam, kam šobrīd sasodīta baloža kāja šķiet smagāka par tanku. // Ir vēls. Kad ir vēls, man patīk daudz runāt /ja neskaita to, ka man vispār patīk daudz runāt/ un moralizēt /ja neskaita to, ka es vispār esmu ķerta un mēdzu novest daudzus līdz savam šizīgajam līmenim/.. bet, nē, viss.. man jāapklust, lai nesarakstu te daudz apnicīgu tekstu.. must stop! Plus vēl nevar saprast, kas šobrīd notiek aiz reģipša. Žurka?
02:20 - History in rust - bladāc!
Iepļaukāt mani par to, ka es vēl neguļu! Papētīju, ka vajadzētu vienu daļiņu no tautas, kas salasījusies manos draugos atsijāt - nemaz nav slikti cilvēki, bet draugi ne tik. Un beigu galā - kā, lai es rīt 10:00 esmu policijā, ja tagad vēl te veģetēju pie datora, atceroties gaužām smieklīgus atgadījumus iz vēstures, kā, piemēram, veco Aļbu? Ai, vecais, unikālais Aļba. Nez vai tas kekss maz vēl dzīvs?