.::pāri kalniem un tālu projām::.

01:20 - Ugunsbrīvprātīgobiedrībasēka

Un pēkšņi ienāca prātā doma - kāpēc neaizbraukt uz Tesas albuma prezentāciju? Ausīs vēl džinkstēja vakardienas Tesa, bet doma nepameta prātu. Un ko mēs izdarījām? Aizbraucām. Un tagad es dzirdu vēl švakāk un viss džinkst vēl vairāk. Bet! Tiešām prieks, ka bijām tur. Lai arī es tomēr ceru kādreiz atgūt savu dzirdi. Es gan biju mazliet pārsteigta par saviem nekustīgajiem blakussēdētājiem. Ja man ritms gāztin gāza smadzenes kopā, kas rādījās galvas un kāju aktīvā darbībā, tad viņi visu koncertu pat vienu sejas muskulīti nepakustināja. Es līdz šim vienkārši neesmu sastapusi nevienu cilvēku, kurš it nemaz nejustu ritmu. Varbūt tie bija manekeni? // Smukas amatierizplūdušas (končus fotografēju tikai tā) bildes tagad manā rīcībā (Arī pats disks, protams. Malači, Tesa!). Un Tomam diezgan kvalitatīvs konča ieraksts. Tas rakstāmais aparāts ir labs.

• sarunā ar mani

21:43 - Tāda diena - tā redzēts:

Saule. Diskusija par cilvēces smieklīgi nožēlojamo attīstību pēdējo 20 gadu laikā, kas uzlaboja garastāvokli par 100. Pusbāka benzīna. Mirdzošs ezers. Opeļa bagažniekā iecirsta egles galotne. Pildspalvu deficīts. Un? Sadursme. Neuzskatu sevi par vainīgu, bet ments nosprieda, ka esmu. Situācija pat ļoti strīdīga. Man drusku šoks. Mašīnai kreisais spārns drusku sašvīkāts. Dažas stundas pēc sadursmes braucām tālāk un ieraudzījām degošu dzīvokli. Uzreiz apjausma, ka ar mani noticis tīrais sīkums, bet tiem cilvēkiem gan tagad dzīve skarbi papostīta. Un starp citu šādas situācijas ir ļoti raksturīgas. Cik pati esmu iekūlusies un cik iekūlušies citi, ja visi dzīvi un tikuši cauri ar izbīli, bet nepamet šoks - parasti tiek ieraudzīts daudz briesmīgāks gadījums un tu, viens cilvēks, saproti, ka ar tevi viss tomēr ir vislabākajā kārtībā. Kas tagad? Melleņu karstvīns saspringtiem nerviem.

• sarunā ar mani