.::pāri kalniem un tālu projām::.

31. Oktobris 2008

11:59 - Para bailar la bamba

Tik ļoti sāp galva par visu, kas pēdējā laikā noticis, ka sāku pamazām zaudēt savas simttūkstoš cerības. Es gribētu, lai kāds mani no tā visa izglābtu, aizvestu padzīvot citā realitātē, citā pasakā. Par šo pagājušo vasaru palikušas tik labas atmiņas. Man nepatīk atsvešināties, bet pēc vakardienas dumjajām acīm, sapratu, ka cauri ir. Bet šajā vasarā vēl viss bija tīri skaisti. Acīmredzami neebiju pelnījusi. Bet kaut ko saglābt šobrīd šķiet kā tāla zemes mala. Es neesmu no tiem cilvēkiem, kas neremdināmi bāzīsies virsū. Man likās, ka šodien, kārtīgi ilgi pastāvot dušā, kaut nedaudz atskurbšu no tiem brīžiem sasodītajiem sapņiem - bet pekšņi izbeidzās ūdens. Kā par spīti visam. Un galva mani beidz nost.
P.S. Gribu, lai šovakar Mum vismaz mani mazliet ieksutina atpakaļ sliedēs.

18:37 - Krellēs

Es tiešām zināju, ka šās kaut kad pārtrūks. Un izdarīs to noteikti ļoti pompozi. Un tā arī bija. Fabrikā sēžot un dzīvojoties savā pasaulē, visas manas graciozās krelles aizripoja kur nu kurā! Ar kārtīgu troksni un parādi. Tā, nu, nācās atgriezties realitātē un lasīt, cik var atrast, kopā. Eh.
Powered by Sviesta Ciba