.::pāri kalniem un tālu projām::.

7. Maijs 2007

15:27 - .::kaulainā atnāca - izkapti aizmirsa::.

Tikko noskatījos "Nāvessodu". Diezgan baisi jāatzīst. Gunčam tomēr uz jūtām uzdevusi apžēlošanu izskatīšana un līdz ar to - šņikts! Kopš 1997.gada - nihts mehr! Man pret šādu lietu ir dalītas jūtas. No vienas puses esmu par, jo ir nepiedodami slepkavot savas sugas indivīdus (lai gan nāvessods savā veidā arī ir slepkavošana). [Es gan mazliet atļaujos attaisnot kanibālus - iezemiešus, kuriem tāds nu ir pagadījies dzīvesveids - bet tas ir cits stāsts.] Katrā gadījumā es te varētu spriedelēt dienām un naktīm, kāpēc nāvessods būtu nepieciešams, bet tam man būtu nepieciešams labs sarunu biedrs. Ō! Es pat zinu, kam nākamreiz uzplīšos ar šo tēmu! Viens no maniem draugiem ir īpaši derīgs izraktenis saturīgām sarunām. Bet īsumā par to kāpēc es esmu pret nāvessodu - ņemot vērā mūsu korumpēto tiesu sistēmu, pat šobrīd aiz restēm atrodas mazpulciņš nevainīgu cilvēku. Pirms vairākiem gadiem man zināmu cilvēku notiesāja, piespriežot reālu vairāku gadu cietumsodu. Un cilvēks tiešām nebija vainīgs. Viņu burtiski iegāza. Un tiesu uzpirka. Un čiks! Te nu ir rezultāts - korumpētā valstī nāvessodiem nebūt! Tēma tāda nomācoša, tāpat kā raidījums. Arī tajā minēja gadījumu, kad uz nāvi notiesāja iegāztu cilvēku bez vainas. Knapi izspruka. Un vēl aizdomājoties par to, kas ir šie cilvēki - bendes? Un kā viņi spēj sadzīvot ar savu rīcību, lai arī pēc pavēles? Man kā vienmēr ir daudz jautājumi. Ak, neremdināmā ziņkāre.
Powered by Sviesta Ciba