.::pāri kalniem un tālu projām::.

20. Marts 2007

16:23 - ugačaka!

uz grīdas RS (Rīgas Santīms).
nav nekādas vēlmes to pacelt.
tomēr pa gabalu skatos, visa reklāmas avīze krieviski.
no tā izriet divi secinājumi:
1) šī avīze domāta tikai krievu tautības pārstāvjiem;
2) latvieši ir pietiekoši inteleģenti, lai viņiem neveltītu šādas avīzes
(to pierāda kaut vai fakts, ka latviešiem nav nekādas vēlmes šo avīzi pacelt no grīdas):D (un šis punkts noved atpakaļ pie pirmā)
tomēr, ja šeit varēja saskatīt kaut nelielu aizvainojumu krievu tautības pārstāvjiem, tad tas bija tikai neliels salīdzinājumā ar to, ka avīze ir nodēvēta RĪGAS santīms un klaji ar to paziņo, ka Rīgā dzīvo pārsvarā krievi. kaut gan tā jau laikam arī ir. katrā gadījumā es gribētu, lai man šo avīzi nepiegādā, jo es krieviski nelasu un nelasīšu. vienīgais, kam viņa der ir labam iekuram, jo žurnāli tam ir pilnīgi nederīgi. nu nevienu nav doma man te aizvainot, tas viss ir tikai nejauši ņemts piemērs tālākajam. ja skatās no ļoti augsta skatu punkta, tad mani neuztrauc tādi sīkumi - bet ko tad es ar to gribu teikt:
proti - [temata atrašana dīvainās situācijās] - tas, ko es šobrīd šeit rakstu saucas tukša muldēšana par un ap lietu. tas patiesībā parāda, ka jebkurā sabiedrībā nonākot, vienmēr būs par ko runāt un lai man nemēģina neviens apgalvot pretējo. ja nav par ko runāt, tad atliek tikai nosaukt vienu konkrētu lietu, piemēram, sērkociņi - izteikt katrs savu viedokli par to, ko viņiem izsaka šis vārds, lieta, pielietojums utt, un nemaz nemanot cilvēki nejutīs, kā paskrien laiks un kā viņi ir nonākuši līdz globāli sasāpējušu tēmu diskutēšanai un risināšanai. vajag tikai gribēt runāt ar otru. un nevajag savukārt radīt muļķīgas klusēšanas situācijas. iejusties attiecīgajā vidē veido to brīnišķīgi pavadīto laiku un pozitīvās emocijas tālākajam.
un kāpēc es šo visu rakstu? tāpēc, ka tikko atcerējos vienu sabiedrībā labi pazīstamu cilvēku (neminēšu vārdā), kurš man reiz (pirms kādiem gadiem diviem) apgalvoja, ka ir situācijas, kurās nevar atrast īstos vārdus, lai uzsāktu sarunu - un tad nu būdama super izpalīdzīgā, es viņu apgaismoju par pretējo! :P
jā, un vēl, ko es ar to visu gribu teikt -> muldēt man vienmēr ir paticis! par to tauta mani mīl un reizē nīst! :D
Powered by Sviesta Ciba