|
Decembris 10., 2004
itta | 11:06 Tikko, ejot pēc kafijas, satiku savu Iedvesmu. Bija paslēpusies aiz kafijas pupiņu smaržas. Spēlēja ar mani paslēpes. Un tad nu es viņu paņēmu, uzsēdināju uz karstās kafijas putu mākonīša un atnesu sev līdz. Un tagad viņa sēž uz monitora malas un noraugās, ka klabinu klaviatūras taustiņus. Un nesaka nekā. Tikai mulsi klusē un smaida....
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |