> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Novembris 2., 2004

itta

23:31 šodien es nebiju ar jums. Šodienu es neveltīju sev. šodien es sevi atdevu bērniem. Ne saviem. Man vēl (diemžēl?) nav. Pusdienlaikā savācu 4gadīgo krustdēliņu no dārziņa. bezrūpīgas rotaļas bērnu pilsētiņā. vēl bezrūpīgāka iepirkšanās lielveikalā, ļaujot puikam izvēlēties. vēstules Salatētim rakstīšana. un visai pedagoģiska datora iespēju izzināšana. Pēcāk vakariņas viņu mājās. skraidelēšana un bumbas mētāšana nu jau trijatā, pievienojoties gadu un 2 mēnešus brālītim... nekas nespēj man aizstāt to sajūtu, redzot bērnu iemiegam ar smaidu uz lūpām. jo dāvāji viņam neaparastu, jautru dienu. jo pat vēl iemiegot ir vajadzīgi mani pieskārieni - muguras bužināšana. un atgādināt sev, ka spēj nomierināt un iemidzināt pat līdz baltkvēlei saniķojušos bēbi, kas viņa mamma un ome tikai bezspēcība plāta rokas. padziedāt viņam šupuļdziesmas. smaids un mirdzums bērna acīs. un elpa kļūst rāmāka. un plakstiņi virinās lēnāk, līdz vairs neatveras. un bērns ir iemidzis. ar enģeļa seju. promejot viņu mamma teica lielu paldies. un atbildēju ,ka nav par ko. un nemeloju. jo pati ieguvu daudz. jo bērna mīlošu acu skatienu un pieķeršanos izbaudīt - to nevar nopirkt par naudu.... gribas ticēt, ka būšu laba mamma kādreiz saviem bērniem.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..