|
Jūlijs 6., 2005
itta | 23:55 atkal ar riteni nobraukājos līdz bezspēkam...
un atradām daudz meža zemeņu...ēdām saujām....mmmmm...
atkal patīkams nogurums. un nemaz nebaida tas, ka rīt būs grūti piecelties. Jo dzīvojam tak vienreiz... un kad tad, ja ne tagad izbaudīt vēlvakaru apkārt blandīšanos un tveicīgās vasaras naktis?! tagad - kad man vēl viss priekšā un neesmu "piesieta"... tagad, kad enerģijas pietiek, lai izturētu darbdienu pēc īsām miega stundām... jādzīvo!!! jākustas! jābauda! jāsajūt! jāsasmaržo!. un jānoglabā atmiņās aukstajiem ziemas vakariem....
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |