|
Jūnijs 9., 2005
itta | 16:02 Reizēm paliek baisi no tā, cik pilsēta tomēr ir maza... baisi no tā, ka jebkurš par tevi var tik daudz ko uzzināt, jo paziņa paziņas galā - beigu beigās vieni un tie paši cilvēki. Un baisi dzirdēt, ka potenciālie darba devēji par tevi apjautājas taviem paziņām, uzdod tiešus jautājumus, tai pat laikā acīs smaidot tev pašam nejautā nekā... sajūta, kā kad tevi izspiegotu un izsekotu. kaut gan - nav jau man nekā tāda, ko slēpt.... no vienas puses... no otras - varbūt ir lietas, par kurām nevēlos runāt...kuras vairs nevēlos celt dienasgaismā un ķidāt par jaunu. viņus var saprast...bet mani arī.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |