|
Aprīlis 11., 2005
itta | 18:56 klavierspēle un mēnesgaismas ēnas... čuksti un nakts tālu, tālu... un domas mēģina noķert to mazmazītiņo kaiju... un ir sajūtas, kuras neprotu aprakstīt... kad gribas vienlaikus lidot un nirt... skriet pretī vējam un atgulties pļavā... būt un nebūt... ir vārdi, kas sasniedz dvēseli, bet nevar nevienam parādīt...kad sēdi un smaidi, bet asaras birst....
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |