|
|
|
Jūnijs 1., 2007
10:37
Bija daži brīži, kad no sajūsmas patiešām tīri fiziski aizrāvās elpa.
Pirmais - kad iegājām Notre Dame. Nav vārdos aprakstāma tā sajūta, kas pārņem, ko tādu ieraugot.
Otrais - kad apaļajā stundā Eifelis sāka mirguļot.
Trešais - tūlīt pēc otrā... :))
Ceturtais - uzkāpjot Monmartrā un ieraugot Sacre Coeur baznīciņu
|
10:52
īstenībā pagaidām vēl neesmu apradusi ar domu, ka jāsāk domāt par visām tām ar kāzām saistītām padarīšanām... turklāt - vēl joprojām priekšā šitā fakta paziņošana vecākiem un citiem tuvākajiem... :) tā ka efendi - cssssst!
|
11:57
nupat atkal redzēju to reklāmu par orgānu donoriem.
kaut arī neesmu no trakajiem braucējiem, vienalga domāju, ka vajadzēs piezvanīt. galu galā - ja nu kas, tad man pašai 100 gadus nebūs vajadzīgi tie orgāni, bet kādam citam tas varbūt palīdzēs izdzīvot....
|
12:31
tie, kam pieredze šajā jomā - kā jūs darījāt zināmu vecākiem, ka esat nolēmuši precēties?
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |