|
|
|
Maijs 23., 2006
09:56
pēdējās dienas kaut kā pavelk uz nostaļģiju... un pēkšņi atdzīvojusies sajūtu atmiņa.
svaigi pļautās zāles smarža, dodoties mājup no darba - un pēkšņi tas vairs nav gludais, bruģētu celiņu ieskautais parka mauriņš, bet gan ar rasu pielijušais dārzs aiz mājas. pie basajām kājām līpošas plūmju ziedlapiņas. pēdas kutinoši zāles rugāji. svaigi ravētas zemes smarža. cīruļtreļļi kaut kur tur, uz lauka. un stārķa klabeklis turpat netālu. svaigi plūktās zaķskābenes uz mēles. nosaluši kāju pirksti. drīz līs. un sētā būs siltas peļķes ar "ziediem".
un vispār - sāku baidīties piemirst. gribētos to visu pierakstīt - visas bērnības atmiņu nianses, laiku, kas īstenībā bija vispiesātinātākais, visdziļākais, vidarbīgākais. tolaik šķita grūti. tagad šķiet - skaisti. gan govju siltā smarža, gan piena čurkstēšana slaucenē, gan rokās durošās usnes biešu vagā, gan saulstaru rotaļas siena putekļos, gan tikko dzimuša telēna mitrā purna pieskāriens - ai, visu pat tagad nemaz nevar uzskaitīt. bet to visu negribas pazaudēt.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |