|
Janvāris 3., 2006
13:59 cibotieskāre pieklususi... darbu daudz, nogurums un skrienošas domas. pārāk ātras, lai uzrakstītu. pārāk skrienošas, lai ietērptu skaistos vārdos. sajūtām pietrūkst aapstāšanās un brīvā domu lidojuma. tad tā tas notiek - tas emociju apsīkums darbaholiķiem. jo vienkārši nepietiek laika un vietas. bet, par laimi, man vēl ir mani vakari, mani rīti un šī maratona beigu laiks ir nākamā nedēļa. tātad - būs labi :)
|
16:36 tā... pa šito nedēļu, kopš sildu nodaļas vadītājas krēslu, esmu paspējusi jau pat pieņemt darbā jaunu darbinieku.. :DDDD
bet, ja godīgi, šausmīgi jocīga sajūta - parakstīties zem visa, uzņemties atbildību, 5x pārdomāt, pirms parakstās - vai viss ir ok... mazliet tā kā bail, tā kā kas... bet tai pat laikā tāds zināms gandarījums arī. un arī citu vadošo darbinieku attieksme vairs nav kā pret "mazo, pelēko", bet gan kā līdzīgam ar līdzīgu..ehhh.... :))) cīnos! :)
|
|
|
|
Sviesta Ciba |