|
Novembris 21., 2005
16:51 ko tas līdz, ka Ciba vaļā - darbu tik daudz, ka laika tāpat nepietiek, lai pastāstītu, cik patiesībā brīvdienas bija feinas....
|
17:20 žēl, ka piektdienas/sestdienas naktī pašrocīgi promenādē līdzās Lielajai Govij uzceltais sniegavīrs ar telefonu uzņemtajās bildēs tik neskaidrs - varētu jums parādīt. ai, ja jūs zinātu, cik tas vakars bij feins! pirmais sniegs, pikošanās un quattro-prieki... skropstās saķepušas sniegpārslas un nosalušu degungalu saskaršanās.. sniegā iebristi divi pēdu pāri, cieši līdzās. sniegpārslu virpuļi laternu gaismās un slapju cimdu notrauktas izkusuša sniega ūdens lāses no matiem... Es un Tu. un pārslu miljons..
|
17:50 man pēdējā laikā aizvien biežāk sāk likties, ka esmu palikusi citiem neinteresanta.. bet pats dīvainākais,ka mani tas diezko neuztrauc - galu galā man pašai ar sevi IR interesanti. un aizvien retāk apciemo vainas apziņa par "pienākuma" ciemošanās atlikšanu/atteikumu piedāvājumiem. rezultātā arī piedāvājumu kļūst mazāk, bet mani tas nemaz nesatrauc. zināmā mērā pat iepriecina. jo vairāk laika paliek savām iecerēm un jaunām iespējām, laikam, kura saturu izvēlos pēc tā, ko PATI gribu, nevis, kas jādara, lai kāds/kāda neapvainotos. varbūt domās, ka lepna? lai! pārāk maz ir tā brīvā laika, lai to vēl izniekotu pēc citu ieskatiem, ne pēc saviem. nu tad lūk - esmu tāda! egoiste? varbūt.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |