|
Novembris 9., 2005
13:55 šodien šķiet, ka dzīvotāja būšu.. a vakar man jau likās, ka teju, teju pēdējā stundiņa klāt...
pēc 10-iem notinos uz mājām... pēc uzkāpšanas uz savu 5-o stāvu likās - pofig par kaut kādu pārģērbšanos, gulēt, gulēt, gulēt!!! iegāzos gultā un sapratu, ka tomēr nāksies celties - kuņģa saturs draudīgi pietuvojās rīklei.. pusstunda "poda mīļošanas", nespēks un nevarēšana piecelties un tikt līdz gultai vēl vienu pusstundu... tad drudzis (trešo reizi mūžā patiešām purināja) un murgains miegs līdz MV mājāspārnākšanai.. temperatūra gandrīz 39 un neciešamas galvassāpes - ne pa kam negribēja padoties zālēm...bet ap pusnakti jau palika labāk..
nu jau pēc cilvēka, tik ieēst vēl aizvien nevaru neko.. palēnām mocu tējas krūzi un upenes..
|
14:38 īstenībā tā ir briesmīga sajūta - sēdēt vannasistabā un pamazām "slēgties ārā", apzinoties, ka tev nepietiek pat spēka pastiepties pēc telefona, lai kādam piezvanītu un pateiktu - Man Ir Slikti! kad ir tikai kaķis, kurš neizpratnē ošņā tavu aukstiem sviedriem norasojušo pieri...
|
17:57 kārtējo reizi pārliecinos, ka ar MV man ir patiešām paveicies..
|
|
|
|
Sviesta Ciba |