|
|
|
Oktobris 11., 2005
08:09
kāja niez, niez, niez, niez, niez....grrrr. varētu caurumu izkasīt...tai vietā, kur vakar tā blusa...aaaaaa...niez, niez, niez...
|
13:25
iet, ar purngaliem čubinot krāsaino lapu paklāju... čab, čab, čab...
ļauties atvasaras saules glāstiem...
paslēpt nosalušos pirkstu galus kabatās un iztēloties, ka vēl ir vasara...
patiesībā jau tas nemaz nav grūti - pusdienlaikā ēnas vēl nav garas un koki arī nesteidz atvadīties no savas zaļās rotas..
vien smaržo savādāk - pēc rudens...
|
15:14
līdz sīkumiem apzinīga
reizēm pati sev tāda riebjos
|
16:32
ir dzeja, kas piesaista...
saproti mani kā gribi / gribi mani kā saproti / šodien grūti runāt / man ļoti dreb tavas rokas
*****
Es zinu kādu baltu sniegu.
Tas ir gaišā plankumā melnam kaķim uz kažoka.
Tas ir bērna paļāvībā - es zinu, es neesmu vajadzīgs, bet tomēr es tevi mīlu.
Tas ir tīrā un klusā mežā, kur apmaldīties ir grūti, bet svētīgi.
Tas ir bauda, kas rodas, atsakoties no baudas.
Man šķiet, ka esmu ticis klāt tam baltajam sniegam. Gurkst. Gurkst. Gurkst.
(J.Ramba)
|
16:45
neatnākšana
ir nepieciešama
lai pastāvētu gaidīšana
durvis novēro ielu
logi pagalmu
grīda saspringti klausās
spogulis mūžīgais skeptiķis
paklusu ņirgājas
/L.Kilevica/
|
21:07
njā, TV skatīšanās kaut kā vairs nevelk..ko nu?
tāds muļķīgs laiks - ne ta gulēt iet, ne arī no mājas ārā kustēt....
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |