|
Oktobris 3., 2005
08:26 nu ko - lielais skrējiens var atkal turpināties: pirmdiena-otrdiena-trešdiena-ceturtdiena-piektdiena un nedēļa cauri...
|
08:57 pēc fiziskām slodzēm - tādām, ka piekūsti līdz pēdējam, kad jau sirds lec pa muti laukā - pēc tam ir sajūta, ka plaušas kļuvušas lielākas un elpot viegli...
|
15:06 es vairs nezinu, ko domāt un arī, ko darīt, nezinu - īstenībā, ko ta es daudz varu darīt, kā vien turpināt gaidīt un vēl pēc kādām dienām pārbaudīt, vai tiešām ir atkal tikai viena strīpiņa un ko tālāk?
|
17:57 es ciest nevaru to, ka tik ļoti ietekmējos no kāda cita kolēģa nepelnītām replikām - tā it kā es būtu viņai kaut ko noarījusi, lai gan man ar to nav absolūti nekāda sakara.. ja nu vienīgi tik, cik apliecināju, ka aprēķinos viss ir ok... nu neesmu pie vainas, ka jamā domājusi, ka saņems vairāk, nevis tik par dalību konkrētā projektā. un nepavisam neesmu vainīga, ka viņa kā ekonomists pēc izglītības nezin algas rēķināšanas principus... zoss...
brrrr.. nopurināties.. nomest no negatīvo enerģiju... distancēties...
|
|
|
|
Sviesta Ciba |