|
|
|
Septembris 1., 2005
08:07
šorīt ielās visi tādi sapucējušies, svinīgi...
|
09:19
nupat man šausmīgi sagribējās iet skolā.. nu parastā skolā - pamatenē vai videnē, ne augstskolā... uzvilkt balto blūzi, smuki sapucēties /tagad es to māku labāk nekā tolaik/, uzvilkt smukās kurpes... un doties satikt sen nesatiktos klasesbiedrus... un sajust to rosību, to svinīgumu.. apmainīties smaidiem un izstāstīt vasaras piedzīvojumus... sākt kaut ko no jauna...
skolā ejot bija veseli divi jaungadi - parastais un mācību.. tagad kaut kā tas otrais pietrūkst...
|
13:00
jau atkal uznācis EsPatiNezinuKoGribuĒst... kad izstaigā veikalus, izcilā trauciņus un paciņas, pakrati, paklunkšķini, apskaties sastāvu, derīguma termiņu, mirkli pasvārsties.. un noliec atpakaļ.. vienu, otru, trešo... un iznāc no kārtējā veikala tukšām rokām.. un tad jau attopies, ka vairs nav neviena veikala pa ceļam - ka pēdējais bija tas, kur gribēji Valmieras jogurtu pirkt, bet tur bija tikai Lutz, kas tev negaršo. un tad samiernieciski nosaki sev - nu, ja negribi neko, nu tad paliec negribot... un tas gaļas/kartupeļu/ceptas eļļas smaku mākonis pie ieejas darbavietas kafejnīcā vispār liekas šķebīgs.. no tāda vēders saraujas nevis izsalkumā, bet gan nelabumā... un atkal atnāku uz savu kabinetu, apsēžos savā vietā un iekožos ābolā... graužu... un mani grauž - tāds mazs dīdeklis (sirdsapziņa, vai?) par to, ka tā jau ir ATKAL... ka pārāk bieži pusdienošana sākas un beidzas ar āboliem, kas tad arī komplektā ar kādu kafijas tasi ir mans vienīgais kuņģa saturs līdz vakariņām... VESELĪGĀM vakariņām... bet nedrīkst jau tā it kā... bet ko lai dara, ka neko negribas?
|
21:21
ir patiikami dzirdeet komplimentus - pat, ja tos saka nedaudz iereibis, 1-o septembri sasvineejies tiinis! :)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |