|
|
|
Augusts 4., 2005
08:35
nu kā var cilvēks būt tik šausmīgi noguris jau no paša rīta?! kādus kalnus esmu naktī gāzusi?
|
09:36
"vai, kā tev iekritušās rokas!"
|
10:25
es šodien pēc kafijas smaržoju... un āda tik maiga, tik gluda, tik samtaina....beidzot man atkal pietika pacietības...
|
12:53
15 min. līst, 15 min. nelīst, 15 min. līst, 15 min. nelīst.. ar apbrīnojamu precizitāti..
man brilles aizlijušas....
|
12:56
kopš TĀS reizes lietus grabināšanās pa skārda palodzi mani mulsina....
|
15:30
tikko atcerējos:
vakar nākot no darba, nejauši dzirdēju vienu sarunu, kas lika pasmaidīt...
Meitēns, gadeļi ap 6, šausmīgi nopietnā ģīmī stāsta otram tādam pašam:
"Zini, es šodien kaut ko uzzināju," - dziļa izelpa.
"Nu?" - neviltota ziņkāre
"Sintija mīl Klāvu"
"Kā tu zini?"
"Nu atceries - toreiz viņa teica, ka tas, kas apsēžās blakām Klāvam, tas viņu mīl?"
Tik nopietna saruna! Tādas intonāciajs! ehhh... uzreiz atcerējos savu bērnību un sasmaidījos....
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |