|
|
|
Jūnijs 26., 2005
21:34
šodien esmu viegli nokaitināma. un nokaitināja arī mani. un tādos brīžos šķiet - nu i nafig mazi bērni, kaut arī saproti, ka, ja tie būtu savējie, viss būtu pavisam savādāk... bet, kad divi resgaļi "iebrūk" svaigi tīrītā dzīvoklī un aiz viņiem paliek karalauks (lasīt - arbūzu sēkliņas kur pagadās, ar arbūza sulu noķēpātu roku nospiedumi uz ledusskapja, logiem, dīvāna - visur, tepiķis pilns rabarberrauša drupaču, izlieta tējaskrūze (uz tepiķa, protams), nepārtraukta niķīga čīkstēšana, kas mijas ar dusmīgiem "nē!" uz aizrādījumiem), tad tiešām liekas, ka bērniem vēl neesmu gatava. nē, varbūt esmu, bet neesmu gatava tādiem svešiem bērniem, kuriem viņu vecāki neko neaizrāda un kuriem pats mazliet rausties aizrādīt, kaut arī tas ir TAVS dzīvoklis, kur vajadzētu būt TAVAI kārtībai.. bet citādi jau būsi sliktais, bet sanīsties nu nepavisam negribas... vien atliek demonstratīvi ar lupatu staigāt pakaļ, ar cerību, ka vismaz vecāki pratīsies... vāks kaut kāds....
|
21:48
vakar citiem varbūt šķitām lepni vai kā, bet man vienalga. Mēs bijām mēs. Un mēs negribējām ne dzert, ne ālēties, ne muļķības gvelzt. Mēs bijām skaidrā un visu vērojām no malas. Lai visi pārējie iet ellē ratā! Ciest nevaru apdzertus purnus! Vien to dažu nedaudzo dēļ bijām ar mieru aizbraukt. Un ar tiem arī sapratāmies. Pārējo viedoklis vienaldzīgs. Lai!
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |