|
Maijs 19., 2005
13:26
Brīnumzemē, Brīnummājā dzīvo Brīnumzēns, Un katru dienu vismaz vienu brīnumu viņš redz, Jo viņa acis platās Dieva pasaulē skatās; Jo viņa acis platās Dieva pasaulē skatās, Skatās Brīnumzemē...
Brīnumzemē, Brīnummājā dzivo arī Tu, Un katru dienu vari redzēt brīnumu, Jo Tavas acis platās Dieva pasaulē skatās; Jo Tavas acis platās Dieva pasaulē skatās, Skatās Brīnumzemē....
Ehhh... šorīt kaut kā piepeši šī dziesmiņa atausa atmiņā... nez no kurienes uzpeldēja... kādreiz kaut kāds bērnu raidījums ar šito iesākās....
|
17:40 jā, toreiz vajadzēja dzīvot, nevis pieķerties pie pirmā salmiņa un eksistēt.
|
20:36 šovakar peldot, no pārpūles plecos grasījās savilkt krampi... un tā peldēju un domāju, nez kā jūtas slīcējs.. kad, spēkiem izsīkstot, vēl nejūti pamatu zem kājām un priekšā vēl pamatīgs gabals peldams... un rokas paliek neklausīgas un kājas grimst....un aizvien grūtāk ievilkt elpu... un ūdens smeļas mutē, ausīs, degunā... bet tad jau bija baseina gals.:))
|
20:46 šodien aizdomājos - ir cilvēks, labs čoms, samērā interesanta sabiedrība, domubiedrs, viss ok.. bet tad vienā brīdī tu saproti, ka neapzināti sāc izvairīties no viņa sabiedrības...gribas neatbildēt uz īsziņām, zvaniem... atteikt randevū.... kāpēc? ... bet nupat sapratu. pēdējā laikā pārāk daudz negatīvu emociju no šās personas puses.. viena vienīga sūdzēšanās un šausmināšanās. laikam jau nomācoši. un izvairos. pat neapzināti. aizsargreakcija?
|
|
|
|
Sviesta Ciba |