|
|
|
Novembris 26., 2004
08:30
beidzot jau ilgi gaidītā, sūri grūti nopelnītā piektdiena klāt.
vēl tikai 2 daļiņas jānostrādā: tā viena no tagad līdz pusdienlaikam. un tā otra - no pusdienlaika. (kopš kura laika esmu sākusi darbdienas sadalīt daļās?)
vakar...nu jā, vakar nebija nekas īpašs, ja neskait ato, ka uzzināju, ka naktī uz sestdienu zem mūsu mājas logiem kādā parciņa kokā pakāries kāds vīrietis. a mums guļamistabai logi uz otru pusi - ne ko manījām, ne dzirdējām.
|
09:35
mobilais palika mājās karājoties uz pakaramā...
jau atkal snieg un snieg...
man šodien slinkums...
un skan "what a wonderfull world"...
un kaut kas iekšā grib jums kaut ko pasacīt, tik nezinu ko...
|
09:50 - Sapnis
Es pa sapņiem kravāju somas. Mēs jau atkal taisījāmies braukt pie MV vecvecākiem uz Limbažiem. Tik nez kāpēc arī mani vecāki posās līdzi. Un, kad es gribēju ielikt somā savu un MV zobubirsti, tās nekādi nevarēju atrast - viņas vienkārši bija pazudušas. Un tad es ar milzīgu nosvērtību liku somā savu lielo, zilo matu gumiju. Un vēl pakojos tā, it kā mēs brauktu nevis tikai uz pāris dienām, bet kādiem pāris mēnešiem. Un bija jāsteidzas. Un nekādi nevarēju pārdzīvot par tām zobubirstēm.
|
13:41 - Un tagad...
..kur ir Reval Hotel Latvija?..dumjš jautājums, a ko tu dumam padarīsi.:) Tai Rīgā tik daudz šito lielo viesnīcu, ka nabaga vpilniekam visas lielā biezputrā.:)
|
14:06
nu pasakiet, ļautiņi, ko lai pasāk pret plakstiņa raustīšanos? Jau nedēļu viņš nemāk uzvesties. Raustās vienā laidā. Kreisais. Apakšējais.
APNICIS!!!!!!
laikam nervi beigti.:)
|
15:35
un šorīt es sev TĀĀĀĀĀĀĀ apsolīju, ka rīt izgulēšos līdz pusdienlaikam. Te tev nu bija.:)
|
16:19
mani pamazām sāk pārņemt uztraukums. un piepeši ne no kā sagribējās kafiju. saldu. ar pienu. kaut neesmu kapijojusi kādus mēnešus divus laikam. bet tagad - ņēma un sagribējās. nu protams, ka sev neatteicu tik niecīgu kaprīzi. un kas par to, ka priekšniekam palika par 2 kafijas pieniņiem mazāk? viņš jau pat nepamanīs.:)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |