|
Oktobris 20., 2004
08:11 'brīc!
viens no jums te teica, ka visas slimības rodas galvā..taisnība vien laikam bij'... tagad mocos ar trakotām ausu sāpēm...
sākās vakar pēcpusdienā pa mazai druskai..vakarā jau likās, ka kāds naglas galvā dzen. labi, ka ārsts nav tālu jāmeklē. tagad sēžu darbā tāda puskurla - ar sapilinātām un ar vati aizbāztām ausīm.
un nepatīk man bezfilmas.
|
10:36 tikko zvanīju savam "privātdakterim" - auss nepāriet. Jams man loru sarunās uz pusdienslaiku.
Bļins, bet vēl joprojām stostos, kad ar viņu runāju...
|
11:15 tagad dzeru tēju ar medu. ņammmm
|
14:32 es jau atkal pie šokolādes tiku.:) labprāt pacienātu jūs arī.
|
14:39 interesanti tā sēdēt un klausīties klusinātajās biroja skaņās..un uz telefona zvaniem neatbildēt - nu apnika man katru reizi vati ārā vilkt. jā, un pat mans pelēkais purkšķītis likās purkšķinām tik klusi un mierīgi it kā zem kapota būtu paša jaunākā izlaiduma benzīnmotors, nevis vecum vecs dīzelītis... šodien dzīvoju pati ar savām iekšējām skaņām - dzirdu jūru ausīs šalkojam, dzirdu sirdspukstus savus. un tādu kā čīkstoņu, kustinot kaklu. skaņas, kuras nepamana, kad dzird visu pārējo.
varbūt citreiz, kad viss piegriezies, vienkārši tāpat sabāzt ausīs vati, kaut arī ausis nesāp?
|
|
|
|
Sviesta Ciba |