|
|
|
Oktobris 19., 2004
08:21
Ārprāts! Tas jau vairs nav normāli...nu ka no rīta tik šausmīgi negribas uz darbu braukt, ka varētu viskautko izdomāt, tikai lai nebūtu jānāk. un ne jau tāpēc, ka miegs no rīta nāk. un ne jau tāpēc, ka slinkums. Vienkārši no rīta izjutu tās antipātijas pret šito visu ar dubultu spēku. Pa trepēm lejā vilkos, tā it kā ietu nez uz kādu sērīgu pasākumu. varētu padomāt, ka tas ko maina, ja pa terpēm eju, uzkavējoties pāris sekundes uz katra pakāpiena... nu nemaina jau tas neko.
|
09:06
kā jums patīk mans minka? (jūzerpikčos)
|
13:19
uz sapulci šodien nebiju - pārāk daudz darba.
izrādās - esmu pamesta zem tanka.
labi, ka vēl daži kolēģi tik labi, ka ienāca un pabrīdināja, lai uzmanos - ka būs mēģinājumi mani iegāzt.
Nu pasakiet, mīļie cilvēki, kā te lai strādā???
|
13:39
ak dies, kā tagad gribētos kādam uz pleciņa paraudāt...
|
13:50
un tagad iztaisnot plecus..
ievilkt paklusām dziļi dziļi elpu..
attaisīt acis plaši, plaši vaļā, lai ātrāk žūst..
te NEVIENAM nav jāredz, ka raudiens man nāk...
|
14:42
viņš ir mana sirdsapziņa.
un tāpēc tā cenšas vienmēr būt tik tīra...jo 1-gadīga bērna sirdsapziņa vienmēr vēl tīra...
|
15:05
vai cik labi izdevās!
Un viss pateicoties jau iepriekš pieminētajam kolēģim. Viņš bija tas, kas izliktajai mīnai piekāra sarkanu karodziņu, lai neuzskrienu virsū. :))
Pavēroju pārējos kolēģus, kas arī bija lietas kursā - absolūta vienaldzība. Laikam jau šis kolēģis te nostrādājis pietiekami maz, lai apaugtu ar šejieniešu vienaldzības sūnām.
|
15:30
Ja piepildītos
kaut 5 domas no 100
tad tā pirmā par tevi
otrā par mums
trešā, ceturtā, piektā - vien atkārtojums.:)
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |