|
Februāris 11., 2005
itta | 15:26 - Vakarvakarā ilgi nenāca miegs... ...gulēju un klausījos, kā atmiņu kamoli kūleņo galvā.. ik pa laikam izmetot apziņā pavisam sīkas nianses, kuras likās jau sen aizmirstas. bet nē - izrādas, ir lietas, kuras tomēr neaizmirstas.. ..tā Popiela 9ajā klasē, kur iegadījos gandrīz nejauši.... tā pastaiga pa naksnīgo mazpilsētu ar zvaigžņu miljonu virs galvas un upes rāmo plūdumu zem mums... tā gluži vēl bērnišķīgā mīlestība...bet tomēr mīlestība... kad mācījos kļūt pieaugusi... bezgalīgās telefonsarunas (nu ja - tolaik jau par vietējām sarunām jāmaksā nebija)... kā paārtinātā filmā atmiņas aizkūleņo tālāk... nu ja - tā jau vidusskola... slepenas sarunas... bezgalīgas pastaigas... anonīmas mīlestības vēstules Valentīndienā... ----- ...tumšbrūnas acis... šķelmīgs smaids... ai, trakā, trakā vasara starp divām pasaulēm!!! tovasar vienkārši izaugu.... tovasar ļāvos sajūtām... par to vasaru varēšu vēl mazbērniem stāstīt...:)) ------ jaunā pasaule... skatiens, kas rada sajūtu, ka kāds lasa tavu dvēseli... un uzdzen tirpas pakausī.... un pamodina taureņus vēderā.... pilsēta naktī.... romantika, kas rodas pati no sevis - bez rozēm, bez svecēm.... bet tik saviļņojoša, tik liega..... kā tā deja virtuvē pie čersktoša radio... bet varbūt, ka tas bija tikai ledusskapis... vienalga... visskaistākā mūzika skanēja mums smadzenēs.. ------- pēc tam vēl tikai viens cilvēks ir spējis pamodināt tos slinkos taureņus...kad negulētas naktis mijās ar mokošām darbdienām... un sirdsapziņa cīnījās ar velnēnu... un šoreiz ļāvu uzvarēt velnēnam, kas patiesībā bija pārģērbies enģelītis...:)
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |