Klasiskā mūzika vienkārši ir lieliska. Reti kurš mūsdiena darbs spēj būt tik patīkams. Būs noteikti jāatrod kasetes ar klasisko mūziku, lai būtu ko klausīties mašīnā.
Bet mūzika jau nav tas iemesls, kāpēc iesāku šodienas ierakstu. Manu prātu atkal moka jautājums, ko darīt ar savām jūtām. Kā lai es zinu, vai tās ir nopietnas, vai arī esmu sec iedzninis prātā tikai vēl vienu problēmu, lai varētu skaidrot savējo "savādību" citu acīs.
Bet ja nu tiešām es viņu mīlu, un es vienkārši noignorēšu savas jūtas. Ko tad? Vai es sev tā nesabojāšu visu savu dzīvi?
Es negribu kļūdīties, domājot, kā tās ir īstas jūtas, kas vēlāk patiesībā izrādīsies, ka ir tikai viena spēcīga aizraušanā. Bet vēl jo vairāk es baidos kļūdītes, noignorējot īstās jūtas.
Labi, tā vien izskatās, ka esmu parāk ieciklojies šajā jautājumā. Laiks ie gulēt, jo no rīta ir samērā agri jāceļas.
|