istabas_ozols

1. kāpēc mēs dziedam itāliski?

                /neizpratu/

"Aizmisrti pagātni, dzīvo nākotnei",
teica puisis, kurš katru dienu kāpa uz grābekļa savā pagalmā,
un katra diena viņam bija atklājumu pilna.

nezinu

arā līst, gribas kaut kur doties prom, uz kādu laiku.
moška jabrauc uz Cēsīm, visi bēg uz Cēsīm.

kā es šonakt sapnī skūpstījos,
dzīvē be tā,

divaina diena. sausuma sajūta mutē. strupcela variants. sāp labajā sānā, tad vēl kreisajā un kaut kur vienā no sirds kambariem, teikšu godigi, šis ķermenis milestibu nav pazinis. agonija.

un uz nakti es ēdu sēnes, lai man murgi rādās, litru sēņu uz nakti.

tu kaut ko teici? tu runā skaļāk! es nesadzirdēju, nē, nopietni nesadzirdēju, beidz, pagājušo reizi es tikai meloju, ka dzirdēju, es smaidīju, bet tagad nopietni nedzirdēju, atkārto, nu lūdzu, es tev pavēlu atkārto, tu dzirdi mani? es tev pavēlu atkārtot, tu kurls esi, kropli? labi es atkārtošu- es tevi mīlu.

šodien pilnmēnes!! :) nezinu, kā citiem, bet man parasti rādās pastulbi sapņi un nevar kaut kā iemigt! ehh... tāpēc laiakm būs visu nakti jāsēž, vai arī kaut kas jauzlasa!

"...laiks ir vienkārši kopīgs visiem kā ūdens zivīm. Ikviens ir šajā ūdenī, neviens no tā nevar izkļūt, bet, ja izkļūst, tad ar viņiem notiek tas pats, kas ar zivīm- viņš nomirst. Un ziniet, kas notiek tai ūdenī, laikā? Lielās zivis apēd sīkās zivis. Tik vien. Lielās zivis apēd sīkās zivis, un okeānam viss vienalga"
/Džeims Boldvins "Džovanni istaba"/

Aukstā ziemas dienā pa ceļu
gāja pelīte. Viņai ļoti
sala un te pēkšņi pienāca
klāt govs un pelīti
apkakāja. Pelītei palika
silti. Tālāk viņa satika
kaķi, kurš viņu nolaizīja
- notīrīja no mēsliem un
apēda. Stāsta morāle: ne
vienmēr tas, kas tevi
apdirš, ir tas sliktais, un
ne vienmēr, kas tevi izvelk
no sūdiem ir tas labais. (veltiijums tai pashai)

diena, kā diena, bet kāpēc esmu tik priecīgs? es pats pat nezinu, bet zinu tikai to, ka būs nedēļa brīva, veltīšu laiku tikai sev un vienīgi sev, ceru, ka tādu egoismu pat dievs piedod.

lūdzu, neatņemiet zemei tās vārdus.

nav ko ēst mājās, ko var pagatavot no 3 kartupeļiem, 8 pelmeņiem un 120 gramiem griķu?

šodiena man bija atmiņu diena, iespējams ne manu, bet tas nav tik būtiski, kā fakts, ka es ēdu PSRS tipa laika ēdnīcā, tur bija flīzēta virtuve, paplātes, rindas un vecie Ziemassvētku rotājumi. Un pats galvenais- atmosfēra, PSRS laika stagnātums! tas bija lieliski! ēd un baudi!

Nakts. Nē, īsti vēl nezinu, var būt vēl vakars, vai nakts, var būt tas tik tāds acu apmāns. Koki melni, bet var būt tas nav dēļ vakara, viņi apkvēpuši no pilsētas putekļiem. Saules arī nav, bet var būt viņai apnika spīdēt, vienkārši apnika, kāpēc ne? man arī apnikst rutīna, piemēram, šodien ilgi gulēju un neizgāju no majas, besis laikam, vai kā to moderni sauc par dzīves realitāti. Un vēl paliek ielas, tās ir tukšas... laikam tomēr ir nakts... lai jau ir.