istabas_ozols

katru vakaru mēs ejam uz Iļa cafe, atrodas pie Caldas da Raihna pieminekļa. bārs atgādina ēdnīcu, ar koka paneli un baltām izcilņa veidīgām sienām, visas alkohola pudeles atrodas zem letes. tev iesaka, un tad tu izvēlies.

Žuans ir lielisks barman, pusmūža vīrietis, melniem bārdas rugājiem, kas uz sejas atstāj pelēku nokrāsu, mati atkāpjas vairāk uz pakausi, bet liekas, tas dara Žuanu omulīgāku. smaids ir pieticīgs un pašpietiekams. Žuana tēvs strādāja šajā lokālā un arī viņa dēls Rikardu šeit strādās. Pašlaik viņam trīs gadi. aprīlī dzimšanas diena.

flīzīšu gleznas, parasti, baltas un ar zilu glazūru, pamanīju, ka šādas ilustrācijas ir liturģiskas. Svētā sieviete ar talāru no galvas līdz kājām veras uz pilsētas ainavu, stāvēdama vienīgi uz ūdens kondensētas miglas. Šī sieviete iemieso sen aizmirstu tēlu, arhaisku ideālu, par ģērbšanās stilu vispār nerunājot. Kāpēc tieši tik garš talārs? tur uz mākoņa ir auksts?

nopirku ķīniešu veikalā uzvelkamo atsperes pulksteni. pie kases sēdēja meitene ar ogles melniem matiem un pinnēm klātu seju, acis lūkojās caur brillēm. acu skatienu neuztvēru. meitenei nebija kāju. bet pulkstenis stāv uz galda un skaita manas sekundes portugālē.

ārā ir satumsis, kad lija lietus biju izgājis verandā, Gvadelupe no pirmā stāva māja ar roku un sauca "chuva", atbildēju "si"