istabas_ozols

Aukstā ziemas dienā pa ceļu
gāja pelīte. Viņai ļoti
sala un te pēkšņi pienāca
klāt govs un pelīti
apkakāja. Pelītei palika
silti. Tālāk viņa satika
kaķi, kurš viņu nolaizīja
- notīrīja no mēsliem un
apēda. Stāsta morāle: ne
vienmēr tas, kas tevi
apdirš, ir tas sliktais, un
ne vienmēr, kas tevi izvelk
no sūdiem ir tas labais. (veltiijums tai pashai)

"...laiks ir vienkārši kopīgs visiem kā ūdens zivīm. Ikviens ir šajā ūdenī, neviens no tā nevar izkļūt, bet, ja izkļūst, tad ar viņiem notiek tas pats, kas ar zivīm- viņš nomirst. Un ziniet, kas notiek tai ūdenī, laikā? Lielās zivis apēd sīkās zivis. Tik vien. Lielās zivis apēd sīkās zivis, un okeānam viss vienalga"
/Džeims Boldvins "Džovanni istaba"/