| 10:37a |
diēta diētiņa
nesen pārvācos un kopā ar pārējo mantojumu jaunajā dzīvoklī atradu arī dažus sieviešu žurnālus, kaut kādus "lilit" un citas sodības. ar sieviešu žurnāliem es līdz šim esmu saskārusies reti, ne tāpēc, ka speciāli izvairījos, snōbiski raucot degunu, vienkārši nekad tā īsti nesmu izjutusi vajadzību pēc preses abonēšanas un pirkšanas. bet ziema ir gara gara, un nekad taču nedrīkst laist garām jaunu pieredzi, kā modernai jaunietei pieklājas.
raksti un testi par mūžīgām tēmās "cik sliktas ir jūsu attiecības" un "cik laba sieviete savam vīrietim tu esi". visi šausmu scenāriji atbilst manām attiecībām, visi negatīvie epiteti atbilst man. bet ne jau tas mani ieintriģēja, un kāpēc es vispār par to tagad vāros. ko jūs, ļ. cien. un augst. god. sievietes, domājat par diētu pēc asinsgrupām? bija tur raksts arī par to, un neba man vajadzīga diēta, taču materiālā es iedziļinājos un nepatikā saviebos. man esot jāēd gaļa katru dienu, ok, es neesmu strikta veģetāriete, speķa pīrādziņi, rasols un desa ar sieru var ievest mani kārdinājumā, bet kopumā gaļa mani atstāj vairāk nekā vienaldzīgu, un es nekādā gadījumā negribētu ņemties ar tās ikdienas sagatavi. vēl man ir jāgrauž visādi zālaugi, kas ir pieņemami, un man ir kategoriski aizliegts kanēlis. kanēlis! kanēlis, ko es beru klāt visam, tējām-kafijām, mērcēm un rīsiem, kanēlis, bez kura es nevaru dzīvot. vienvārdsakot, esmu pilnīgi un galīgi garām arī barošanās ziņā un, ja es negribu atstiept kājas pārdesmit gadu laikā, neskatoties uz manu visnotaļ veselīgo dzīvesveidu, man ir jāpāriet uz asiņu un zāles diētu.
varētu, protams, to norakstīt uz kārtējiem britu zinātnieku sasniegumiem, taču mani interesē, vai kāda to brīnumu ir izmēģinājusi un kādas pārmaiņas dzīvē tas ir vai nav ieviesis. |