urn:lj:klab.lv:atom1:isobel isobel isobel lasma.pastare@gmail.com isobel 2011-04-24T19:49:33Z 2011-04-24T19:49:33Z urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:22878 2011-04-24T22:48:00 2011-04-24T22:48:00 2011-04-24T19:49:33Z 2011-04-24T19:49:33Z "Starp mirkli un mūžību, saulīt." urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:22692 2011-04-24T22:40:00 2011-04-24T22:40:00 2011-04-24T19:45:50Z 2011-04-24T19:45:50Z Vāveres ritenis šķiet beidzas. Vēl daži nepadarīti darbiņi. Jāpielīmē tapetes pie guļamistabas loga, jāiepērk lillā aizkari, jānokrāso plauktiņš koši sarkans un jāsazāģē galdiņš. <br />Kaķis tāds mīļumiņs palicis - visur man seko, lien azotē, zem segas utt.. pa ceļam mašīnā iemācījies murrāt un joprojām tā dara. <br /><br />Jūrmalas misija ir iesākusies. Pirmā diena lieliska. Labs rūdījums esot vienatnē, kaut gan ir svētki citiem un citur.<br />Šodien brīnos, cik maz laika vajag un cik nedaudz, lai kādu pilnīgi aizmirstu. Tikai 5 gadi un Tev ir vienalga. Pilnīgi. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:22513 2011-03-14T22:55:00 2011-03-14T22:55:00 2011-03-14T20:54:57Z 2011-03-14T20:54:57Z Laimes formula ir vienkārša – būt šeit un tagad.Nerakņāties pagātnē un pārlieku neaizrauties ar nākotnes modelēšanu urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:22058 2011-03-14T22:53:00 2011-03-14T22:53:00 2011-03-14T20:53:32Z 2011-03-14T20:53:32Z Es pa jokam tēloju beigas, lai Tu varētu būt mans sākums. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:21843 2011-03-01T22:23:00 2011-03-01T22:23:00 2011-03-01T20:28:22Z 2011-03-01T20:28:22Z Kā sapnis. Kā nereāls brīdis. Kā tēls, kā rēgs.<br />Bezgalīgs miers un pasaules mīlestība. Patriotisms un vienkārša latvieša būtība.<br />Apjukums, bauda, dzīvesprieks. Asaras, klusums un glāsti. Un salauzta sirds.<br /><br />Esmu salietojusies antibiotikas un pieķēros pie fotgrāfijām. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:21598 2011-03-01T09:30:00 2011-03-01T09:30:00 2011-03-01T07:33:05Z 2011-03-01T07:33:05Z Šodien TVNETĀ izlasīju rakstu (arī filmu noskatījos) par to, kā kāds kaķis Amerikā māk parādīt žestu "super" ar īkšķi jeb Thumbs up!<br />Noķēru savu kaķi, izpētīju, ka viņam ir 6 pirksti uz katras ķepas, bet sapratu, ka īkšķis viņam tāds neadvancēts... Nu neko, pie manis pasaules slavenība-2 tomēr nedzīvo. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:21356 2011-03-01T09:26:00 2011-03-01T09:26:00 2011-03-01T07:30:06Z 2011-03-01T07:30:06Z Jūtas, ko cenšamies apspiest vai aizmirst, ir jo tuvāk sirdij, jo tālāk to cēlonis.<br />Svešumā visniecīgākās atmiņas par dzimto pusi mēs glabājam kā zeltu. <br />Tālu prom no mīļotā cilvēka mēs ik pretimnācējā saskatām viņa vaibstus. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:21209 2011-02-14T23:47:00 2011-02-14T23:47:00 2011-02-14T21:53:09Z 2011-02-14T21:53:09Z A: Es esmu viss un nekas. <br />B: Es arī gribu būt viss un nekas. Šobrīd gan jūtos mazāk kā viss, bet vairāk kā nekas.<br /><br />Ir Valentīndiena, kuras vakaru biju nolēmusi veltīt sev un savām pārdomām sveču gaismā, pārlasot Koelju atziņu krājumu – tīri tematiski par mīlestību.<br /><br />Pa dienu vienu reizi iedomājos par kaimiņu, kurš gan jau šodien uzradīsies. Tā vajadzētu būt pēc visām zīmēm. Īpaši pēc sestdienas vakara (piedodiet) debīlas sms: „Ko dari zvēruli? Aizbraucam paēst?”, kad piektdien skaidri un gaiši pateicu, ka braucu brīvdienās ārpus Rīgas uz divām dienām un sestdien manas mašīnas tiešām pagalmā nebija... Pirmo reizi esmu sastapusi puisi, kuru interesē „apsievošanās”, aizmirstot par visu to galveno – mīlestību. Es tiku nolikta skalās „derīga” un „atbilst parametriem”. Bet kā cilvēks pilnīgi neinteresēju. Man arvien sliktāk metas par šādām lietām domājot...<br /><br />Šodien šis cilvēks neuzradās. Un par to esmu viņam pateicīga. <br />Tātad ir Valentīndiena, kuras vakaru biju nolēmusi veltīt sev.<br /><br />Un tomēr vakars izvērtās savādāk nekā cerēts... (Bļin....)<br />Vispirms jau nespēju sevi iedvesmot uz neko saldu un pilnīgi nejutos kā Valentīna dienā. Kad pēkšņi manā telefonā ir sms ar tekstu – Gaidu Tevi garderobē. Mani pārņēma dusmas un bailes vienlaicīgi – lai tikai kāds neuzzina. Nogāju lejā un jā.... Nu nē!!!!! 5 milzīgas baltas rozes un viņš. Mans bijušais, par kuru pēdējās divas dienas un laikam pirmo reizi beidzot vairs nespēju domāt nekā savādāk kā par savu bērnu, kuru biju auklējusi gandrīz trīs gadus. Pirmo reizi es sevī jutu to, ko biju vēlējusies pēdējo gadu. Neko. Beidzot. Neko! :) :) :)<br /><br />Manī nav nekādu skumju, nekādu asaru par to, ka šobrīd esmu viena. Esmu izvēlējusies tāda būt un tas mani pamazām dara laimīgu. Esmu iemācījusies to no sev vismīļākā un vienmēr būšu pateicīga par divām dienām, kurās viņš man to iemācīja - nošķirti no pasaules, divatā. Dienas, kuras tagad šķiet kā ilūzija, kā nereāla pagātne, kā kopēju asaru un nebeidzama maiguma pilns brīdis, no kuriem pāri palicis tik šalkojošs vējš, tumšie Jomas ielas nami, tukša balzāma glāzīte par vieglajām smiltīm Mārtiņam Freimanim, abpusējs akmens, kas ieskāvis abas sirdis šķiroties dēļ bailēm palikt kopā un sabojāt to, kas ir šobrīd, kā arī telefons, kurš šovakar ir gan izslēgts, gan ārpus uztveršanas zonas vienlaicīgi, ko zinu pat nemēģinot ne reizi piezvanīt. Mīlestība spēj mainīt cilvēku. Pateicoties tai, es sapratu, kas es esmu.<br /><br />Mīlestība teica: „Es esmu viss un nekas. Es esmu kā vējš, kas spēj ieiet tikai pa atvērtiem logiem un durvīm."(Zahir) urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:20719 2010-11-23T21:41:00 2010-11-23T21:41:00 2010-11-23T19:41:52Z 2010-11-23T19:41:52Z Mīlu, mīlu, mīlu :) urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:20382 2010-11-15T01:36:00 2010-11-15T01:36:00 2010-11-14T23:59:49Z 2010-11-14T23:59:49Z Esmu atpakaļ no Romas. Šīs dienas bija ļoti nogurdinošas, ja vēl es nebūtu paspējusi pirmajā dienā saaukstēties... Kopumā ceļojums bija ideāls. Neatceros, kad pēdējo reizi kur tālāk devos ar draugiem. Tomēr staigājot pa pilsētu, reizēm vienalga nepameta sajūta, ka kaut kā pietrūkst. Šeit mājās tā protams ir vēl stiprāka. Draudzenes māsa un brālis sagaidīja viņu lidostā. Tas tomēr ir tik jauki, kad Tevi kāds sagaida. Mani sagaidīja vienreiz. Pēc gadu ilgas prombūtnes. Mamma. Tagad neviens vairs negaida. Varbūt liekas muļķīgi, bet atbraucot mājās viss ir tumšs. Tukšs. Neviens negaida. Nezvana. Skumji.<br>Ja patinam bildi atpakaļ - tomēr labi ka tā. Labāk, lai nav neviena, nekā ir kāds, kurš nemaz pēc Tevis neilgojas. Trīs gadu laikā mani tā arī ne reizi nesagaidīja lidostā. Pat tad kad atgriezos ar temperatūru un lūdzu, lai atbrauc palīgā pēc koferiem - pat tad bija slinkums izvilkties no tusiņa ar draugiem.... <br><br>Romas brīvdienās ap trijiem mani atkal pārsteidza sms. Kad viņam ir slikti, es nez kāpēc vēl joprojām viņam esmu. Aiz žēluma vai pieraduma. <br>Bija iespēja šoreiz mani sagaidīt lidostā. Nekā - atradās cita meitene, ar kuru labāk laiku pavadīt. Pārsteidzoši bet par šo faktu man ir vienalga. Tikai apnicis būt tādai muļķei. Apnicis būt par plecu.Vatikānā, kura domājams ir viena no svētākajām vietām pasaulē lūdzu, lai mūsu ceļi vairs nekad nekrustotos un man pietiktu spēka vairs viņam nebūt nekādi.<br><br>Šodien kārtīgi izgulējos, palasīju the Secret, apmeklēju jauku svētdienas koncertu. Palika labāk. :)<br><br>Vakarā nejauši atklāju, ka viens no maniem paziņām sācis blogu. Pirmais ieraksts - protams - par seksu. Pirmais, kas man ienāca prātā, ka nu beidzot Latvijā būs Kerija Bredšova, tas nekas, ka vīrieša lomā. <br><span style="font-weight: bold;">Neliels extracts: </span> <br><span style="font-style: italic;">kad divi cilvēki satiekas un sāk draudzēties, protams, sākas arī seksa attiecības, kuras sākumā ir neveiklas un pavisam parastas, jo viens otru mēģina izprast, saprast, kas otram tīkams, kas nē, sākumā visbiežāk sekss ir misionāru pozā, jo džeks vai dāmīte neuzdrošinās ko pasākt, jo otrs cilvēks vēl nav izprasts un viņa vēlmes apzinātas! nākamais posms jau ir drošāks un seksa dzīvē aizvien vairāk tiek eksperimentāts jo lēnēm vienveidīgā misionāru poza sāk apnikt, jo, pa lielm, mēs vienmēr tiecamies uz ko labāku un arī baudu virsotnes līdz galam ir vēl neapzinātas (lai arī kāds mēģinātu pateikt ko citu). tālāk jau arī šie dažādie eksperimenti ir apnikuši un pāris sāk eksperimentēt līdz maksimumam, kas sāk robežoties ar ekstrēmismu, jo stāvot uz vietas principā ir solis atpakaļ un arī uz seksā ir tieši tas pats!! reizēm tiek meklēti citi partneri, tādā veidā rodas krāpšana, strīdi un visas pārējās piederošās lietas, tādā veidā gūstot jaunas emocijas. un protams sekss pēc kārtīga strīda, pēc apvainošanas un aizstāvēšanās ir labāks kā parastā ikvakaru “mežonīgā merkaķdeja”. izmēģināts ir viss sākot ar misionāra pozu un beidzot ar krāpšanu, tad attiecīgi seko šķiršanās un katrs sāk dzīvot savu dzīvi. bet arī pēc šķiršanās seksa dzīve nu jau izjukušajam pārim vēl turpinās, jo viņi viens pie otra ir pārāk pieraduši, lai tā vienkārši to visu pārtrauktu, jo ar jauno partneri gribot negribot ir jāsāk no paša sākuma, ar misionāra pozu, ko vairums uzreiz to nevar pieņemt, tieši tapēc viens pie otra atgriežas atkal un atkal, lai arī visbiežāk tie ir tikai nakts sakari un nekas vairāk, jo viens otram jau līdz galam ir apnikuši..prosts bodyfuckings, kurš var vilkties ļoti ilgi, bet jebkurā gadījumā reiz tas beigsies!</span> <br><br>Šis teksts mani tagad apdullinājis. Lielākā mērā visam piekrītu. Patiesība. Tikai vēl tagad nevaru atiet no tvītiem un aftertvītiem. <br>Romas sevis atrašanas miers atkal nedaudz zudis. Kāpēc lasot šādas lietas es mēģinu vilkt paralēles ar sevi pašu? Pats blogs gan mani neapdullināja tā kā bloga komentāri no cita drauga, kurš nupat man atzinies, ka pa vasaru tapis samaitāts.<br><br>Apnicis būt tādai muļķei. Viss ir atklāti redzams. Atklāti pateikts.  <br>Atver acis un dumjajā sievietes prātiņā atceries - the Rule not the Exception. <br>Un viens no the Rule ir - pievilcības likums. Šobrīd man tas joprojām strādā. Bet ceru, ka tas novedīs tiešām pie tā, ko tik tiešām vēlos.<br> urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:20212 2010-10-24T23:54:00 2010-10-24T23:54:00 2010-10-24T21:01:28Z 2010-10-24T21:01:28Z Baltijas Pērle rit pilnā sparā. Beidzot arī mani tur ierāva. Diezgan negribīgi uz to gāju, bet lidoju atpakaļ spārnos! Biogrāfiska filma par mūziķi un mākslinieku Seržu Geinsbūru.<br />Ja neskaita to, ka es aizmirsu austiņas, lai dzirdētu tulkojumu, pati filma bija franču valodā un subtitri bija krieviski, ļoti laba filma par bohēmu, mīlestību, dzīves baudīšanu. Iespējams mans šī brīža emocionālais stāvoklis nebija šai filmai piemērots, bet tā es sevi rūdu. Tagad lai atgūtu nedaudz sava nupat rastā līdzsvara, lasīšu Ēd, lūdzies, mīli grāmatu.. pēc tam kā ierasts šķirstīšu fotogrāfijas ar draugiem, domājot cik gan ilgi vēl šie cilvēki manā dzīvē būs. <br />Brālīša Lācīša vārdi: Once You love someone, they stay in your heart forever. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:19765 2010-10-24T15:34:00 2010-10-24T15:34:00 2010-10-24T13:02:25Z 2010-10-24T13:02:25Z Nu jau labu laiciņu atpakaļ noskatījos filmu Ēd, lūdzies un mīli, bet joprojām šī viena frāze man skan prātā.<br />Tu vari mīlēt mani, skumt pēc manis. Atceries mani ar mīlestību un sirsnību un tad aizmirsti to.<br /><br />Šonakt pēc beidzot aizvadīta ģenerālkoncerta izmēģinājuma koncerta kārtīgi izgulējos. Iepriekšēja naktī man sanāca ilga, bet patīkama parunāšanas par dzīvi, tuva cilvēka iepazīšana no citas puses un nedaudz arī atlūšana turpat. <br />Labi, tā gluži nebija atlūšana, tas kaut kā pārtapa mērķī saprast kā strādā Pievilcības likumi. <br /><br />Ko mēs atrodam citos cilvēkos? Kāpēc ar dažiem mums ir labs kontakts, viņi mums ir mīļi, bet citi - pilnīgi vienaldzīgi. <br />Dēls saka - tas tāpēc, ka iepriekšējā dzīvē bijāt saistīti vai arī Jums ir no iepriekšējās dzīves nenokārtoti rēķini. Nesen sapnī redzēju, ka iepriekšējā dzīvē biju kāda drauga suns :D (Laikam pārāk daudz vīna iepriekšējā vakarā). Bet ko domāt cilvēkiem, kas netic reinkarnācijai?<br /><br />Sestdienas rītā pēc pusstundas ilgas aizmiguša cilvēka vērošanas(un nemodināšanas laicīgi par ko es protams norāvos, saņemot nosodījumu, bet tas pofig), es tā arī nespēju saprast pievilcības likumus. Mēs apzināmies cilvēku plusus un mīnusus, bet vienalga pievelkamies. Pat apzinoties Tos Pašus Grābekļus, mēs vienalga pievelkamies. Daži cilvēki mūs sāpina, dažas rētas mūsos iekšā turpina sāpēt - bet joprojām - pievelkamies. Mēs ceļamies, dzīvojam un mēģinām izdzīvot savu dzīvi, tikai filozofējam par laimi, īsti laimīgi nekad nekļūstot. Radām savu pozitīvismu, maskas, kuras paslēpj patiesās sirds izjūtas. Un ar visām maskām - pievelkamies.<br /><br />Šī pievilcība ir tā, kas mani atgriež līdzsvarā (nevajag nekādu Bali), kas mani iedvesmo un liek izjust īslaicīgus Laimes uzplaiksnījumus. <br />Gribētu pateikt paldies visiem, kuri man pievelkas un kuriem pievelkos es. Par to, ka mani iedvesmo, uzlabo omu, liek smaidīt un noticēt pasaules bezgalīgajam skaistumam. Mani droši vien gan nesaprastu. <br /><br />Tāpēc es mīlu, skumstu. Atceros ar mīlestību un sirsnību un tad mēģinu par to nedomāt... urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:19592 2010-09-18T12:50:00 2010-09-18T12:50:00 2010-09-18T09:58:55Z 2010-09-18T09:58:55Z Uz ko es virzos? <br />Dzīvojot kopā ar mammu mana dzīve ir savādāka kā citiem. <br />Brokastis ir liels retums kopš pamatskolas laikiem. Vakariņas netiek gatavotas, jo es maz ēdu, turklāt tik bieži neesmu mājās. Bet man pašai slinkums sev vienai gatavot..<br />Kad dzīvoju ar Raimi, bija prieks celties un gatavot tās pašas brokastis - vismaz diviem. Vakariņas visbiežāk man atnākot mājās jau bija pagatavotas, bet ja es gribēju ko gatavot - mani ātri izmeta no virtuves ar tekstiem - tu esi lēna vai tev nesanāk. Agri vai vēlu virtuvē vairs vispār neparādījos.<br />Izlasīju arī kādas citas meitenes blogu par dzīvošanu ar vīrieti (drīzāk gan puišeli)- atnākot mājās gribējās aizbēgt no cigarešu smakas, nekārtības un mūžīgās datora sīkšanas un datorspēļu skaņām, no EHR un nokačātajām filmām. Pilnīgi piekrītu par datora skaņām, filmām - sāk likties, ka atrašanās tādā vietā tevi padara par stulbu... Es vairs tā negribu justies. <br /><br />Šorīt patīkama pārmaiņa. Secināju, ka varu vairs nevārīt ūdeni tējkannā savā guļamistabā uz grīdas, bet tējkannu aiznest atpakaļ uz virtuvi, jo remonts ir apstājies un droši vien tik ātri arī neturpināsies. Tātad - garšīga kafija un kas to būtu domājis - ceptas siermaizītes!! :) urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:19401 2010-09-18T12:44:00 2010-09-18T12:44:00 2010-09-18T09:49:28Z 2010-09-18T09:49:28Z Ar nepacietību gaidu gan beidzot beigsies vēlēšanas. Pirmkārt, jo man ir apnicis braucot caur pilsētu blenzt tikai uz zagļu purniem. Otrkārt, jo tā ir top tēma vairumā blogu/ draugu sarunās/ mēdijos un tviterī. Treškārt un vissāpīgāk - vēlēšanas man ir atņēmušas labu draugu - vismaz man tā agrāk šķita... <br />Šodien demonstratīvi nokasīju uzlīmi no savas mašīnas loga (3 kaķi skatījās). Man nav vajadzīgs pusatlupis papīra gabaliņš ar 2 lielāko zagļu partijas logo tikai aiz cieņas un atbalsta izrādīšanas cilvēkam, kurš pat vairs nav labs draugs bet kā izrādās kārtējais paziņa kuram ir pajāt. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:19069 2010-09-03T00:01:00 2010-09-03T00:01:00 2010-09-02T21:12:54Z 2010-09-02T21:12:54Z Apbrīnojami, cik liela ietekme uz mani ir Love Actually veidotāju nākamajai filmai "He's just NOT that into you". <br />Filma muļķīgi parāda, cik sievietes reizēm ir dumjas, dzenoties pakaļ tam, kurš nevēlas viņas bet tajā pašā laikā nesaprotot, kur slēpjas patiesā laime. <br />Tad nu uz mani atstāja iespaidu teksts:<br />"Jesli parenj tebja nezvonit, znachit emu napljivatj na tebja. Esli parenju napljivatj znachit jemu tochna napljivatj!!!"<br />Ir tikai likums - tā ir vienmēr. Izņēmumi nemēdz būt. Ja ir, tad tie ir ļoti ļoti reti. Un es neesmu izņēmums.<br />Nespēju aptvert - kā gan es 3 gadus varēju to nesaprast. Nesen nespēju beigt domāt - varbūt esmu izņēmums - pat tad, kad uzzināju, bet negribēju ticēt, ka ir napljivatj. <br />Un tāpat ir ne tikai ar puišiem un naplivatj. Tā ir arī ar jebkuru draugu/paziņu. Ja nezvana - značit - napļivatj.<br />Visas šīs pārdomas pēdējās 2 nedēļas manī ir veidojušas vienaldzību pret cilvēkiem man apkārt. Varbūt vainīgs strauji pienākušais aukstums un rudens. Varbūt man beidzot atkal ir sajūta, ka vislabāk man ir pašai ar sevi. Vienatnē. Arī šodien - satieku sen neredzētu - kādreiz mīļu cilvēku un man ir vienalga - kā satiekot svešinieku. Varbūt tā ir siena, pašaizsardzība, bet varbūt vienaldzība bet vēl varbūt - tāda pati zīme kā 6 gadus atpakaļ - laiks doties projām... urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:18847 2010-08-24T12:22:00 2010-08-24T12:22:00 2010-08-24T09:23:39Z 2010-08-24T09:23:39Z Yess yess yess!!! sodien tiksu valaa no matiem! Un ceturtdien jau kora nometne!! :) :) :) Tā gribas dziedāt. Domāju, ka būs varen labs pasāciens, jo ir pauzes un pazēs jau var visādus prikolus sastrādāt :)<br />Un man ir tik loti vienalga par lietām, kas iepriekš satrauca. Šī sajūta nepāriet! Lauki dara brīnumus!<br />OMM urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:18612 2010-08-23T16:51:00 2010-08-23T16:51:00 2010-08-23T13:51:18Z 2010-08-23T13:51:18Z Kā es biju noilgojusies pēc šīs sajūtas, ka man ir dziļi vienalga. Es vairs neļaušu sevi apbižot visādiem kretīniem, egoistiem un tiem, kam ir vienalga par mani. Es esmu lieliska un man apkārt daudz muļķu! <br />Fantastika - šodien mani rauj viens uz vienu, otrs uz otru pusi. Bet man ir iekšēji pilnīgi vienalga. Pilnīgs whatever!<br />Šodien atpakaļ šefs no atvaļinājuma, plēšas ar brenda menedžeri par līguma nosacījumiem, kurus es panācu un manuprāt ārkārtīgi veiksmīgus!!! Man šķiet tas ir lielākais panākums, kuru esmu realizējusi! Bet neviens to nesaprot. Kamēr neredz peļņu makā, staigā kā cirvji. :@<br />Varēja nenākt atpakaļ no atvaļinājuma.. kāda jēga censties, ja beigās nemaz to izrādās nevajag. Neko nesaprot, tikai velk gumiju, kamēr vilciens jau aizbraucis. Tikai sabojā attiecības ar klientiem. Bez riska varam vispār biznesu nesākt!! Kāpēc es to saprotu, bet citiem ir pagrūti? Bet beigās - man ir pajāt!!! es esmu lieliska! urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:18251 2010-08-19T13:15:00 2010-08-19T13:15:00 2010-08-19T10:29:00Z 2010-08-19T10:29:00Z Šodien beidzot līst lietus un nav vairs tik karsti. Bet galva kā nestrādājas tā nestrādājas.<br />Vakar domāju aiziet laicīgi gulet, bet nekā - iepazinos ar Tviteri. Izrādās baigi interesantā lieta! :)<br />Rezultātā atkal neesmu īsti izgulējusies, noignorēju brālēnu, pārējie kā parasti noignorē mani bet vakar tas bija labi.<br />Rīt beidzot braukšu uz laukiem. Baudīt mieru, lasīt Forbes augusta numuru, Japāņu kultūras un ēdienu mantojuma grāmatiņu, jauno mārketinga grāmatu un īso politikas leksikonu, Paulu Koelju "Brida" un protams The secret.<br />Šodien gribas no visiem aizbēgt. Esmu starp diviem valgiem, kuri vai nu velk katrs uz savu pusi vienlaicīgi vai nevelk nemaz. Un kad nevelk tad stumj pretējā virzienā. Visgrūtāk laikam ir par to neizrunāt un aizmirst kā nekas nebūtu bijis. Un tā vienmēr. Jo man uz rokas ir rakstits "Forever". Vienam lietainā dienā azarts uz Katanas ieceļotājiem, otram uz Pokeru. Es arī varētu atkal nestrādāt un kapāt zolīti. Bet cik tā vēl - Mierā, vienatnē un spēlītē dzīvosi? Man jau apnika.<br />Nupat iešāvās kadrs no Love Actually - meitene bij atnākusi pie jaunā vīra drauga pēc kāzu video. Viņš mēgināja visādi atrunāties, bet video tomēr atradās un tajā bija filmēta tikai viņa. Tas izskaidroja puiša vēso attieksmi un nedraudzīgumu pret drauga jauno sievu. It's a self preservation thing, you see... Es darīšu tāpat. :) urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:18052 2010-08-17T18:31:00 2010-08-17T18:31:00 2010-08-17T15:31:09Z 2010-08-17T15:31:09Z Man apkārt ir cilvēki, kuriem ir dažādas bailes.<br />Bailes no zirnekļiem, bailes no lifta, bailes no augstuma ir tikai nieki vien, ja salīdzina ar lielākajām bailēm - pateikt patiesību, atklāties, uzdrošināties būt brīvam un savādākam, atzīties mīlestībā, riskēt. Tas atgādina par Tolteku mācības Mīlestības taku un Baiļu taku. <br />Vairums no cilvekiem ikdienā iet pa Baiļu taku un nesasniedz neko no tā, ko vēlās. Bet arī turpināt ceļu pa Mīlestības taku visiem ir bail. Apburtais loks no kura arī es ceru izrauties...<br />Bet ir bail. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:17699 2010-08-16T11:23:00 2010-08-16T11:23:00 2010-08-16T08:28:11Z 2010-08-16T08:28:11Z No matter where I am<br />Im always thinking of you<br />It may be hard but I need you to understand<br />That I dont often say what I feel<br />But now this is straight from my heart<br /><br />My love grows stronger every minute<br />And it wont ever die<br />I want you to stay with me<br />Not just this day<br />But for all my life<br /><br />Ės vēlos, lai esi ar mani ne tikai šodien, bet visu manu dzīvi... urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:17628 2010-08-05T21:01:00 2010-08-05T21:01:00 2010-08-05T19:15:07Z 2010-08-05T19:15:07Z Jau 2. dienu pēc kārtas man sāp galva. :(<br />Šodien Ibumetina paciņa jau pustukša, bet galvassāpes atiet tikai uz 10 minūtēm.<br />Laikam mirstu. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:17152 2010-08-01T17:47:00 2010-08-01T17:47:00 2010-08-01T14:59:00Z 2010-08-01T14:59:00Z Vakar ne īpaši gribēdama nokļuvu Jaunā Viļņa POP star āfterpartijā. 2 jaukas blondīnes manā kompānijā - mērķis copēt krievu oligarhus. <br />Pirmkārt jau ķeksītis pie Godvil no sērijas "Es te biju". Par pašu Govil esmu nedaudz vīlusies. Priekš izdejošanās un vienkāršiem piektdienu/sestdienu vakariem klubs ir galīgi garām. Priekš koncertu baudīšanas - super. Ļoti daudz vietas, tāpēc ja cilvēku ir maz - varētu būt diezgan nemājīgi.<br />Otrkārt, jāsaka, ka krievu oligarhi jau bija ieradušies ar savām otrajām pusēm - smieklīgām cacām, nu tiiiik smieklīgām, ka pat lelle bārbija izskatās labāk. Deju zālē dejoja kādas 7 blondīnes gariem pieaudzētiem matiem, 34. izmēra melnās minikleitiņās un uz tādiem papēžiem ka knapi lēnītēm varēja pastampāt pa deju grīdu. Nosmējos - džekiem gan viegli izvēlēties. Visas vienādas - ņem pirmo pa ceļam :D :D :D<br />Treškārt, mani paņēma Sergejs Lazarevs. Viņu iesildīja DJ Ella, kura varēja taču tomēr palikt pie DJ pults nevis pati dziedāt visus Cascada u.c. hitus. Lazareva šovs - iespaidīgs. Ar dejotājiem visa programma vairāk kā stundas garumā perfekti atstrādāta. Interesanti kostīmi, kas ik pēc dažām dziesmām tika mainīti. Pats Lazarevs, starodams kā Maija Saulīte ļoti veiksmīgi iesaistīja un uzrunāja publiku. Garlaicīgi nebija. Pat Lazareva dziedāšana vīrieša Britnijas Spīrsas balsī mani nenotracināja. :) <br />Vienīgais mīnuss - no gaidītās krievu elites praktiski nekā nebija, bet tiešām ļoti cienījama publika. Kokčiem bija īpašās Jaunā viļņa cenas - 2x dārgāk kā parasti visos klubos, nebija džeku ar ko izdejoties. Un tracināja, ka puiši, kuriem blakus otrās puses visu laiku mani iečekoja. Atkal nevaru saprast, vai tiešām no manis nāk signāli vienaj naktij.. <br />bet vispār bija omm. :)<br /><br />Ā. Tagad par Rīgas balzāmu. Šodien man mājas tīrības diena - 2 melnie miskastes maisi ar mēsliem jau pievākti. Lidinu ārā visu nevajadzīgo. Atradu pilnu Rīgas balzāma pudeli, Selgas cepumu paciņu un kaut ko, kas pasākumā Es-Te-Peņi-Tas palika pāri - Virginias Azucar :) urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:17014 2010-07-30T13:23:00 2010-07-30T13:23:00 2010-07-30T10:24:03Z 2010-07-30T10:24:03Z Latvijā nav normālu brīvu vīriešu kam es interesētu vairāk ka 1 naktij. Bļeģ. Besī ārā. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:16793 2010-07-30T11:25:00 2010-07-30T11:25:00 2010-07-30T08:33:04Z 2010-07-30T08:33:04Z Skatos saņemtajos zvanos. Visi darba kontakti, visi par darba lietām. Kur palikuši draugi, paziņas?<br />Ziemā ļoti pārdzīvoju, ka neviens nezvana, nav nekādu pasākumu uz kuriem mani aicinātu... Domāju sagaidīt vasaru, tad visi modīsies. Nekā! <br />Vai nu es esmu palikusi neinteresanta, ka neviens tāpēc nezvana vai arī tiešām visiem ir palicis par mani pajāt.<br />Vai es pati zvanu? Ja es nezvanītu, laika nebūtu neviena. Bet man arī ir tik ļoti apnicis domāt ko un kur un kā varētu, bet beigās saņemt - aj nē, man negribas, es nevaru, nesanāks.... utt. Tas tā griež it īpaši, ja esi cilvēkam pieķēries. Tā man labākā draudzene pazuda. Tā mani labākie tusiņu puiši pazuda. Tā pazuda vidējā māsa un māsīca. Tā pazuda dzīvokļa biedrene un arī skolas draudzene.<br /><br />Vakar kad gāju pa Rīgas ielām domāju - ja es vienkārši nevienam vairs nezvanītu - vai kāds kādreiz vēl mani atcerētos? Toreiz, kad aizbraucu uz ASV - pēc mēneša kam es vēl interesēju? Mammai. Un vienīgi.<br />Laikam ir vientuļi. <br /><br />Stulbi, ka tāds gruzīgais garīgais. urn:lj:klab.lv:atom1:isobel:16610 2010-07-30T00:28:00 2010-07-30T00:28:00 2010-07-29T21:44:00Z 2010-07-29T21:44:00Z Šovakar beidzot redzēju Sekss un lielpilsēta 2.filmu.<br />Biju šokēti pārsteigta par to, cik tā bija laba! Varbūt īstā filma īstajā brīdī. Mani pārņēmušas tādas emocijas, ka nezinu kā to visu aprakstīt. <br />Pirmkārt, jau nenoliedzami - mode, bling, bling, elegance un šiks. Tuvo austrumu kultūra, vīrieši kuri saskata sievietes vērtību, mirdzums un tīrība. <br />Otrkārt, Samanta - uzdrošinos apgalvot - šīs filmas tēls numur 1. Fascinējoša ar savu nepiespiestību, brīvību, atklātību - sieviete, kura bauda dzīvi. Viņa uzdrošinās skaļi un droši pateikt to, par ko sievietes klusībā domā un sapņo - šeit domāju tieši seksu. Muļķības, ka par to domā tikai vīrieši. Samantai vairs "nestāv" uz vīriešiem? Pasaules gals. :D ja tā padomā - man arī ir tāds posms bijis, kaut arī līdz menopauzei vēl tālu. :D Bet tomēr, ja satiec kādu, kurš pievelk - viss mainās. Atšķirībā no Samantas, kura izmanto katru izdevību, es tomēr palieku tikai pie domām un sapņiem..... vismaz cenšos. cenšos saglabāt kaut kādu savu iekšēju vērtību un mirkļu īpašo vērtību. Un tomēr man reizēm pietrūkst tās dzīves baudīšanas, paņirgāšanās par sabiedrības noteikumiem un mirkļu tveršanas. <br />Treškārt - draudzenes. 4 dvēseļu biedrenes. Tas tā atgādināja vidusskolas laikus, kad visi apkārtējie bija mazsvarīgi, bet mēs bijām četras - sarkanmate, blondīne, svītrainā blondīne un tumši brūnā brunete - toreiz vēl smējāmies - kā no Sekss un Lielpilsētas. Pat raksturi sakrita.<br />Kā man viņu visu pietrūkst... Kur nu kurā. Viena Holandē, otra klejo, trešā čuč savā alā un dzīvi nebauda... Tik es viena beidzot atkal esmu atdzīvojusies..<br />Un tas noved pie ceturtkārt - Lieliskais vīrietis. Cik gan daudz reižu Kerija nesagāja kopā atkal un atkal ar savu Lielisko vīrieti. Kāpēc man ir sajūta, ka es jau esmu savējo satikusi, tikai mums ir pats sākums, pat tas vēl ne. sākums jebkam. Un es kaut līdz 40 gadiem esmu ar mieru gaidīt īsto brīdi, īsto sajūtu, īsto mirkli, kurā abi saprotam - ever thine, ever mine and ever ours.