|
pirmais ko šorīt redzēju bija balts logs, aiz tā balti balti resni koki, man virsū lūr 5 pieradinātie baloži un gaida brokastis..
pie sevis skaļi nodomāju "atkal blogs būs pilns ar ziemu"
te mana doma neapstājas... cik fotogrāfi tomēr ir paredzami..
sniegs - arī blogaa viss ar sniegu
veetra - viss ar salauztiem kokiem..
kādu brīdi pirms iet ārā no mājas padomaaju ņemt kameru vai nee,, nu moš kāds zirgs rīta agrumā nodomās aizlaisties un to varēs pabildēt pļavā.. pigu.. labi ka palureeju aiz loga vēlreiz.. kautkas smags neseksuāls birst no augšas.. palūreju uz savu laimīgi gulošo žurnālu kaudzē kameru un ļāvu turpināt izglītoties par subsidijam un citam ZS lietām..
dzīve ir paradokss.. cik neinteresanti, viss ir paredzams, pat albūma saturs :)
vienīgais ko šorīt nevarēju paredzēt, tomēr laikam ar savu kārtējo raganismu, ieplānoju papildiāt māsas statusu ar tantes statusu :)
a man viss pofig :) nākamā ceļojuma biļetes ir iegādātas un es gaidu vasaru :)
P.S. tagad ar sačervelētiem pirkstiem drukāju šo domrakstu un domāju, ka neitrālas attiecības ar apakšējiem kaimiņiem laikam būs glābtas, jo man tek vanna un izlietene :D |