With each passing day, a deeper grave

urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird With each passing day, a deeper grave There has never been a silence like this before There has never been a silence like this before ironbird@inbox.lv ironbird 2009-04-15T15:38:42Z 2009-04-15T15:38:42Z here comes the sun, it's for everyone urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:22517 2009-04-15T17:38:00 2009-04-15T17:38:00 2009-04-15T15:38:42Z 2009-04-15T15:38:42Z <a name="cutid1"></a> IF YOUR LIFE WAS A MOVIE, WHAT WOULD THE SOUNDTRACK BE? So, here's how it works: 1. Open your library 2. Press shuffle 3. Press play 4. For every question, type the song that plays Opening Credits: Turisas - The Messenger Waking Up: Judas Priest - Parental Guidence First Day of High School: Megadeth - Rattlehead Falling in Love: King Diamond - No Presents For Christmas Fight Song: My Shameful - I Fear Breaking Up: Thyrfing - Jord Prom: Ensiferum - Goblins Dance Life: Birdflesh - Mongo Musicale Mental Breakdown: Helloween - Pink Bubbles Go Ape Driving: Helloween - Immortal Flashback: Blind Guardian - Journey Through The Dark Getting Back Together: Anorexia Nervosa - Hail Tyranny Wedding: Macabre - In The Army Now Birth of Child: Guns n Roses - Anything Goes Final Battle: Rain Paint - Disillusion Death Scene: Blind Guardian - Mirror Mirror Funeral Song: Wuthering Heights - Bad Hobbits Die Hard End Credits: Helloween - You Always Walk Alone <a name="cutid2"></a> 65 Honest Questions 1. Who is the last person you held hands with? Santa, probably. 2. If you were drafted into a war, would you survive? I could try (and i would) but i think i would fail epicly. 3. What are you in the mood for? Food and good sleep. 4. Do you sleep with the TV on? It's not my fault that TV makes me sleepy, ermm. 5. Have you ever drank milk straight out of the carton? Am, no? I don't like milk. 6. Have you ever won a spelling bee? I've never even been in a speling bee. 7. What is your longest fight with one of your friends? I've never had a fight with my ONLY friend, cause the things we have now aren't fights and before that - we weren't friends. 8. Are you a fast typer? I think I'm medium-slow. 9. Are you afraid of the dark? Am, yeah. 10. Are you afraid of heights? No. 11. Who can you always turn to? Myself. 12. Have you ever gone to camp? Yes, twice, i think. Maybe more. 13. When's the last time you chose a bath over a shower? Two weeks ago, i think. 14. Are you drinking anything right now? No. Just my saliva. 15. Do you think you're attractive? Sometimes. 16. Do you like to play with fire? Yes, as a matter of fact, i do. 17. Are you avoiding someone right now? Not that I know of. 18. What do you want for Christmas? Real Christmas. 19. Do you know the muffin man? He lives right next to the cupcake man in my head. 20. Do you talk in your sleep? To muffin and cupcake men? Yeah, always. 21. Have you ever done a back-flip? A what? 22. Have you ever flown a kite? I think not. 23. When was the last time that you went swimming and where? Two or three years ago. In the sea, I think. 24. Do you consider yourself successful? Successful in what way? In relationship? No. In like school? No. In life at all? NO. 25. How many people are on your contact list of your cell phone? I have quite many, but I never call them. 26. Have you ever asked for a horse? Yeah, on my back. I would like to carry it around in my pocket. 27. Plans for tomorrow? Try to wake up, go to school and not die. 28. Missing someone right now? Life. 29. When's the last time you told someone you loved them? I remember the moment, but I have no idea when was it. This year. 30. When's the last time you cried? I would guess sometime last week, but I really don't remember. 31. How are you feeling today? Kinda like yesterday, but my back hurts. 32. Have you ever eaten dog food? No, just cat food. It was good, actually. 33. Have you ever been suspended or expelled from school? No. 34. What are you looking forward to? I don't look forward. 35. Have you ever crawled through a window? No, actually, i haven't. 36. Initials of the person you like.. SP. 37. What's your name? Santa 38. Can you handle the truth? Yes. 39. Do you like green eggs and ham? No, i don't. 40. What 3 things you always bring with you to places? Myself... can i divide myself in 3 pieces? 41. Any cool scars? I don't know if they're cool, but i have three on my right leg. 42. Do you like or have a crush on anyone? Um, maybe. 43. Who was the last person you kissed? My uncle. Not in a gross way though. 44. Do you like strawberry or chocolate? Chocolate. 45. How often do you talk on the phone? Practically never. 46. Do you believe in love? No. 47. Is there something you want that you can't have? Maybe. 48. Four things about the preferred sex that you first notice? Hair. Maybe clothes, body and... hair. 49. Who are you thinking of right now? I'm not thinking right now. 50. Who did you last hug? Um, Santa, probably. 51. Rock or Rap? I can listen to both, but I prefer rock. 52. Where is your phone? In my bag, I think. 53. What was the last thing you ate? My lip. 54. Favorite Color? I don't really have one. 55. Last movie you watched? Technically the last MOVIE is Picture Perfect. 56. What song are you currently listening to? Not listening right now. 57. What do you want? Have some peace and happiness. 58. Who was the last person you talked to on the phone? My mom. 59. What's your favorite food? I don't like calling one my favourite. Others might get mad at me. 60. Who was the last person you hung out with? What does it mean - hung out? Well, I was with Laura... I don't know if that counts. 61. How tall are you? About 160-170. 62. Have you ever had Chicken Pox? Ask my mom. 63. What is your dream job? I... don't dream. 64. Do you knock on wood? Sometimes. 65. What TV show are you watching? House, CSI, CSI:NY, Bones, Prison Break. Well, baby, I've been here before urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:22107 2009-04-08T21:00:00 2009-04-08T21:00:00 2009-04-08T18:37:08Z 2009-04-08T18:37:08Z Pēdējais ieraksts: 2008-11-09 17:06:40, pirms 21 nedēļām taa staav rakstiits manaa klab lietotaaja profilaa. vai nav beediigi? as if man nebuutu dziives un es nedomaatu, un nejustu vajadziibu rakstiit. tieshi preteeji (ja neskaita to dziives dalju, jo taas man tieshaam nav, nekad nav bijis un visdriizaak arii nebuus), es domaaju, ljoti iespeejams, paarlieku daudz un nerakstu neko tikai taadeelj, ka, well, why should i? nav jau taa, ka es bez taa nevareetu iztikt, nevienam citam arii tas nav vajadziigs, turklaat es intensiivi censhos sev ieskaidrot, ka man ir slinkums, kas patiesiibaa ir taisniiba. galu galaa, man nav ko teikt. un man nav nekaa taada, ko es gribeetu pierakstiit, lai veelaak atcereetos, jo es pavisam noteikti negribeeshu atcereeties, cik slikti es juutos (vismaz) katru otro dienu vai to, cik debiili es jutos, kad man vajadzeeja teikt eliinai, ka es netikshu riit(?) pie vinjas, jo mees kinda brauksim uz riigu riit, lai arii skaidri un gaishi neviens nav pateicis, ka mees tieshaam brauksim. un pats trakaakais - es tieshaam labpraataak pavadiitu riitdienas vakaru pie vinjas nekaa kaarteejo dienu kopaa ar vecaakiem, kurus, starp citu, es vienkaarshi nevaru ciest. (yeah, sometimes i don't believe that we actually have the same blood.) iisteniibaa jau uzdirst uz to visu jeb kaa freimanis iz "ugunsgreeka" teiktu - uzlikt miiksto. wtf is up with that saying? like really, no kuras pakaljas vinji izvilka to murgu? un vsp, tas seriaals ir diezgan lielaa dirsaa (es atvainojos). kaapeec? taadeelj, ka, pirmkaart, ja man atljauts taa teikt, aktieri ir diezgan neprofesionaali. no offence to latvieshu aktieri, bet dazhreiz man liekas, ka pat es to vareetu izdariit labaak. otrkaart, pats sizhets ir diezgan liels meesls un dazhbriid (ljoti biezhi patiesiibaa) rodas viens vieniigs jautaajums "wtf were you thinking guys?" oh yeah, you weren't. turklaat, kad es skatos seriaalu (un es to daru ljoti daudz, starp citu. (it's basically why i'm alive. no, not really, but that's not the point)) es sagaidu sakariigu tekstu, kaut ko citeeshanas veertu un tamliidziigi, nevis kaut kaadus bezjeedziigus, improvizeetus sviestus, kuros normaals cilveeks nevar iebraukt. un variet skriet sienaa ar saviem "ja tu domaa, ka tu vari labaak, tad taa arii izdari", jo ja es gribeetu un man buutu iespeeja, es taa arii izdariitu. anyway, it doesn't matter. i'm just in a crappy mood, so it's ok. besides, i'm just doing this because i'm waiting for dexter to download. and that is going to be done in about 5 minutes. hopefully. you know what i hate? i hate when i say something wrong and then after a second i realise that it was wrong but obviously i can't really change it then. it's like "wtf? why on earth i said it like that?" ak jaa, es shodien beidzot uztaisiiju to nolaapiito zpd anketu un aizsuutiiju emeritai. jaacer, ka vinja neteiks, ka tas ir peedeejais meesls vai kaut kaa taa. un jaa, man mazliet pietruukst snorres. ne taa, ka es gribeetu atsaakt rakstiit f&s (lai gan to tieshaam vajadzeetu dariit), bet taa, ka... es vairs nejuutu, ka vinjsh buutu es un es buutu vinjsh. terrifying feeling actually. ok, dexter's done and i'm gone. urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:21976 2008-11-09T17:04:00 2008-11-09T17:04:00 2008-11-09T15:06:57Z 2008-11-09T15:06:57Z es tā pēkšņi sajutos kā slikts cilvēks. tā vienkārši - bez kāda acīmredzama iemesla. so no one told you life was gonna be this way urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:21690 2008-11-03T16:44:00 2008-11-03T16:44:00 2008-11-03T14:57:26Z 2008-11-03T14:57:26Z ko darīt cilvēkam, kam ļoti nepatīk, pat riebjas, sūdzēties un žēloties, bet kam nepatīk arīdzan izlikties, ka viss ir ļoti labi, jauki un skaisti? laikam jau to pašu neko un tāpat uz pakaļkājām kārpīties uz priekšu, kā nu māk. žēl vienīgi, ka tas izklausās vienkāršāk un nesāpīgāk nekā ir patiesībā. es, protams, šobrīd varētu atvēlēt sev laiku, lai uzrakstītu to, ka es pēdējā laikā jūtos visai dranķīgi, vairāk tieši emocionālā, ne fiziskā ziņā, lai pateiktu to, ka es ienīstu sevi par to, ka nespēju neko darīt lietas labā un par to, ka nemaz necenšos, lai izplūstu garos tekstos par to, ka lai arī man riebjas īdēt, es to tomēr mazliet vēlos, bet tas jau neliks man nekādā ziņā justies labāk. tieši pretēji - jo vairāk es domāju, jo švakāk paliek. galu galā, tādēļ jau arī pirmatnējie cilvēki bija daudz saprātīgāki par mums - viņi nedomāja. bet arī izlikties, ka viss ir labi un vislabākajā kārtībā, man nav spēka. un ironiski, ka vienīgo ārstu, kas man var palīdzēt, es tā kā nevaru ciest. nezinu, varbūt man vienkārši vajag kārtīgu apskāvienu un kādu, kas pārliecinoši pasaka, ka viss būs kārtībā, jo sev es kaut kā neticu. es zinu, ka būs, bet neticu. bet es vienalga esmu laimīga arī tad, kad neesmu. (sun) but that's mostly because i have my best friend always there beside me. seems you're the only one who knows what it's like to be me someone to face the day with make it through all the rest with someone i'll always laugh with even at my worst i'm best with you iz klases pulcēšanās pēc vēstures urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:21093 2008-10-22T16:53:00 2008-10-22T16:53:00 2008-10-22T13:57:44Z 2008-10-22T13:57:44Z valdis: a ko vīrieši vilks? es: a kur mums vīrieši? emerita: kas to teica? *paskatās uz mani* žetons tev par šo. priekšnesuma mums joprojām nav. :D she's gotta do what she's gotta do urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:20709 2008-10-09T16:24:00 2008-10-09T16:24:00 2008-10-09T13:33:55Z 2008-10-09T13:33:55Z iz šodienas angļu valodas: skolotāja: and you would die for your country? es un agnese *reizē*: YES! *visa klase noelšas* tas bija jauki. ^_^ un mūsu skolas saimnieks (kas atgādina centi) runā tik monotoni un garlaicīgi, ka es neiebraucu nevienā teikumā, ko viņš teica. :D UN. man vācu valodā par runāšanu ir 8. vai nav burvīgi? so many others have stood where I stand urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:20388 2008-10-02T20:22:00 2008-10-02T20:22:00 2008-10-02T17:54:19Z 2008-10-02T17:54:19Z jā, šī doma ir nošpikota no<a href='http://klab.lv/userinfo.bml?user=walkire'><img src='http://klab.lv/img/userinfo.gif' alt='[info]' width='17' height='17' style='vertical-align: bottom; border: 0;' /></a><a href='http://klab.lv/users/walkire/'>walkire</a> 50 fakti par mani 1. Es piedzimu pirms sešpadsmit gadiem, bet sāku dzīvot pirms diviem. 2. Dažreiz man liekas, ka esmu stulbāka kā izskatos, bet dažreiz, savukārt, ka izskatos stubāka nekā esmu. 3. Izrādās, ka esmu vairāk snorrīga nekā man kādreiz likās, ka būšu. 4. Man ir tikai viens draugs, bet ironiskākais ir tas, ka man nevajag un es negribu vēl. 5. Pie noteiktiem apstākļiem noteikti cilvēki spēj mani ļoti viegli saraudināt. 6. Es ļoti bieži nosēžos pretī savam spogulim un runāju ar sevi, iedomājoties, ka runāju ar kādu citu. Un tad es sev atbildu. 7. Es jūtos ļoti mazvērtīga un nenozīmīga. Tā, ka, ja manis nebūtu, nekas nemainītos un nevienam nekā nepietrūktu. 8. Izrādās, ka es spēju sadzīvot ar savu brāli labāk nekā ar māti un tēvu, lai gan agrāk likās, ka tas vispār nav iespējams. 9. Es negribu bērnus un es negribu seksu. Un es negribu attiecības ne ar savu, ne pretējo dzimumu. 10. Es gribu nomirt psihiatriskajā slimnīcā. 11. Es neuzskatu, ka cilvēkam ir tiesības dot kādam dzīvību, nepajautājot, vai viņš to vēlas (un tā kā embrijs nevar atbildēt, sievietes nedrīkstētu dzemdēt). 12. Mani mati ir mans lielākais skaistums un tiem man nav žēl itin nekā. 13. Man nav bail nomirt, bet es negribu izdarīt pašnāvību. 14. Es spēju labi un ticami samelot, ja es to vēlos, bet bieži vien nespēju pateikt taisnību tā, lai neizklausītos pēc meliem. 15. Es skaļi esmu teikusi „es tevi mīlu” tikai divas reizes un tikai vienam cilvēkam. 16. Ja es kādam iesitu, iesperu, uzkāpju uz kājas, utt., pirmais, ko es saku ir nevis „piedodiet/atvainojiet”, bet „bļe” vai „au” (lai gan man pašai taču nesāp). 17. Es neesmu komunikabla un cenšos nepieķerties cilvēkiem, jo parasti viss izvēršas ne tā, kā gribētos un pēc tam ir grūtāk nekā vajadzētu būt. 18. Es esmu iemācījusies paciest sāpes un īpaši nesūdzēties par tām, bet dažreiz pienāk brīži, kad gribās uzskaitīt visu, kas sāp un sagaidīt, kad kāds samīļos un pažēlos. 19. Man ļoti patīk garmataini, blondi somi svārkos. Un vispār garmataini vīrieši (svārkos) ir ļoti jauki. Bet man viņus gribās tikai tādēļ, lai noliktu istabā uz plauktiņa un katru dienu skatītos uz viņiem un siekalotos. 20. Es nesmēķēju cigaretes, tikai ūdenspīpi. Un arī tikai tādēļ, ka man patīk dūmi, nevis pats smēķēšanas process. 21. Un man garšo tikai alus. 22. Es varētu dzīvot zem kāda tilta un gulēt kartona kastē un tas būtu pietiekami komfortabli. 23. Es lamājos pārāk daudz un pārāk skaļi. Parasti nokliedzos un tikai tad saprotu, ka nevajadzēja. (Bet nav jau mana vaina, ka mana mute strādā ātrāk nekā manas smadzenes. (:D)) 24. Es neticu Dievam un parasti to nerakstu ar lielo burtu. 25. Bieži vien, kad es runāju (vai dziedu), man ausīs griežas pašas balss. 26. Es nesaprotu cilvēkus un man liekas, ka viņi nesaprot mani, ļoti iespējams tādēļ, ka tā arī parasti ir. 27. Esmu vairāk klausītāja nevis runātāja tips un es neprotu dot padomus un palīdzēt sarežģītās situācijās. 28. Es ēdu tikai vistas gaļu, jo visa pārējā liekas negaršīga. Un man nav žēl to dzīvnieku, kas ir miruši, lai mums, cilvēkiem, būtu, ko ēst. Ja viņi nespēj aizbēgt, paši vainīgi. 29. Ja man būtu izvēle starp piedzimšanu mūsdienu sabiedrībā un pirmatnējo cilvēku sabiedrībā, es izvēlētos otro variantu, jo viņiem viss bija vienkāršāk. 30. Mans lielākais netikums ir slinkums, no kura es negribu un nespēju atbrīvoties. 31. Ja man tik ļoti vienmēr negribētos ēst un es spētu badoties, es slimotu ar anoreksiju. 32. Man nepatīk atkārtot sevis teikto divas vai vairāk reizes un parasti, ja man pēc pirmās pateikšanas pārprasa, ko es teicu, es saku, ka neteicu neko. 33. Man nav aizspriedumu pret homoseksuāliem cilvēkiem, bet man nepatīk afroamerikāņi (jo viņi vienkārši izskatās ne tā, kā man patiktu (jo man patīk gaiši un blondi cilvēki), citādi jau nekāda vaina) un pārliecināti kristieši, kas cenšās pārliecināt par savu taisnību, un vispār tie, kas pārāk stipri kaut kam tic, ir kaitinoši. Un vēl man nepatīk šovinistiski un netoleranti krievi un britu sekstūristi, kas iedrošinās man pieskarties vai kaut ko teikt. Bet tas viss, protams, nav akmenī cirsts un visam ir izņēmumi. 34. Man patīk, ja cilvēki var argumentēti un loģiski paskaidrot savu viedokli, lai arī es pati bieži vien to nevaru. 35. Man patīk apmākušās debesis un biezi jo biezi slāņu mākoņi, kas nelaiž cauri saules starus. 36. Man visai bieži gadās vēlme iespert cilvēkiem pa seju, lai arī es zinu, ka tīri fiziski es to nevaru, jo esmu nīkule un mana fiziskā forma ir pilnīgi garām. 37. Es protu pasmieties par sevi un to, ko es daru... un tas ir tas, par ko es smejos teju vienmēr. 38. Es neesmu jauka, es neesmu gudra, es neesmu tas cilvēks, kura sabiedrībā būtu patīkami uzturēties, es neesmu tā, par kuru cilvēki saka kaut ko labu un ko vēlas satikt vēlreiz, un dažreiz tas liek justies slikti un nožēlojami, bet es nedomāju, ka es gribētu, darīt kaut ko, lai to mainītu, turklāt, es nedomāju, es spētu ko tādu izdarīt. 39. Man patīk izskatīties tā, ka spoguļattēls liekas skaists. 40. Es esmu laimīga. Esmu laimīga arī tad, kad neesmu un kad izskatās, ka neesmu. 41. Patiesībā nav tādu lietu, kas man liktos briesmīgi pretīgas un šausmīgas. Es spēju sadzīvot ar visu. 42. Dažreiz es piedzīvoju reakcijas trūkumu. 43. Gadās, ka tad, kad ar kādu „runāju” pieķeru sevi pie domas „Ko, pie visiem svētajiem, tu tur muldi?/ Zināji, ka mani tas neinteresē?/ Tu nudien esi negudrs cilvēks”. Labi, ka tādos brīžos man pietiek saprāta paturēt savu lielo muti ciet. 44. Teju vienmēr, kad citiem liekas, ka es (fotogrāfijās galvenokārt) izskatos labi, man pašai liekas tieši pretēji. 45. Es ļoti bieži aizmirstu svarīgas lietas, to vietā atceroties mazsvarīgās un otrādi. 46. Mani neinteresē „slaveno” cilvēku dzīve un tas, ko viņi dara, bet es vienalga mēdzu palasīt, ko viņi darījuši un/vai teikuši. 47. Es nespētu dzīvot dziļos (vai arī ne tik dziļos) laukos. Man vajag pilsētu, cilvēkus un daudz mājas apkārt, pat ja es ar cilvēkiem nerunāju un mājās nedzīvoju. 48. Man patīk aukstas sniega pārslas, kas ieķerās matos un tur arī paliek. Man patīk uz tām skatīties, līdz tās izkūst un paliek tāda maza, slapja ūdens pile. Man patīk, kad lielās sniegpārslas lēni krīt no gaisa. 49. Man patīk tas, ka esmu latviete un dzīvoju Latvijā. 50. Man patīku es un mana nožēlojamā, tukšā, bet laimīgā dzīve. &nbsp;<a href="http://klab.lv/users/walkire/"></a> this is what I've become urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:20048 2008-09-22T14:13:00 2008-09-22T14:13:00 2008-09-22T11:16:02Z 2008-09-22T11:16:02Z patiikama sajuuta, kad tu zini, ka ir kaads, kas tevi paziist teju tikpat labi kaa tu pats un zina par tevi taadas lietas, ko neiedomaajas pajautaat citi. the things my father said would make me a better man... urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:19432 2008-09-08T17:00:00 2008-09-08T17:00:00 2008-09-08T14:11:33Z 2008-09-08T14:11:33Z es izdomaaju, kaa nomirs snorre. jo es zinu, ka vinja naave ir neizbeegama un tas ir vieniigais logjiskais un pareizais nosleegums vinja dziivei. tas, protams, ir ljoti skumji un asaras saskrien aciis, kad to izteelojas, tachu... taada ir visa vinja dziive - nozheelojama un bezceriiga - un taa tam ir jaabuut, un taa tam buus buut. un nomirs vinjsh kaa jau snorre fenrirs jans - iisti snorriskaa garaa. I can't explain why I feel this way urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:17985 2008-08-13T17:51:00 2008-08-13T17:51:00 2008-08-13T15:45:41Z 2008-08-13T15:45:41Z she remains by the window alone staring into the rain that's how it was. šie vārdi tobrīd bija tieši laikā un ideāli aprakstīja situāciju - es viena sēdēju pie pusaizsvīduša tramvaja loga un skatījos, kā līst lietus. protams, apkārt bija cilvēki, bet... viņi neskaitās. un es zinu, ka šodien vienai klīstot pa ielām un sēžot tramvajos, es izskatījos kā staigājoša depresija, bet nav jau mana vaina, ka mana defaultā sejas izteiksme ir tik nomācoša un skumja un ka man sanāca saģērbties pilnīgi melnai (turklāt slapjās drēbes un mati iespaidu padarīja vēl spilgtāku). patiesībā man bija tā... labi, varētu laikam tā teikt. tehniski jau nebija labi, bet slikti jau arī ne. vienkārši tā... nekā. sajūtas tādas patīkamas, mierīgas, vienaldzīgas, bet nekādas. tādu sajūtu nav iespējams aprakstīt, bet man tik ļoti tā patika. šī diena patiesībā bija ideāla, neiedomājami veiksmīga un forša. pirmkārt jau laikapstākļi vienkārši burvīgi (žēl vien, ka nākot mājās, lietus bija mitējies), otrkārt, diena sākās ar divām lieliskām uzvarām - basketbolā un volejbolā. abas es redzēju no sākuma līdz beigām un to nenožēloju. un treškārt, man ausīs skanēja vislabākā mūzika, kāda vien var būt. ko gan vienam cilvēkbērnam vairāk vajag? un vispār, es aizvien vairāk saprotu, ka man patīk tā - vienai. es aizvien vairāk saprotu, ka man nevajag nevienu, izņemot sevi (un freiju, bet mēs zinām, ka freijs ir izņēmums visos gadījumos). man nevajag cilvēkus un es viņus negribu, jo man viņi nepatīk. tā vienkārši, īpaši tad, kad es skatos viņiem acīs, klausos, ko viņi saka, bet redzu un dzirdu tikai tukšumu, nejūtu neko, ne prieku, ne skumjas, un viņi nesagādā man ne negatīvas, ne pozitīvas emocijas. un tā diemžēl ir ar gandrīz visiem, jo ir tikai trīs cilvēki, kas mani neatstāj vienaldzīgu nekad. bet tā jau nav mana vaina un es par to nepārdzīvoju. tā vienkārši ir un es esmu ar to mierā. that's who i am and nothing's gonna change. You can't erase this deep inside of me I know I'm not a sight to see But baby I'm alive un vispār, izskatās, ka buckcherry jaunais albums būs tīri jauks, jo man patīk tās dziesmas, vārdi, viss kopā, patiesībā. tie paši buckcherry, citas dziesmas. un es nevaru sagaidīt, kad wintersun beidzot izdos jaunu albumu, jo viņiem sen bija laiks to izdarīt. It's not over now And I just want to say You'll never be left out I love you more today es nezinu, vai man to vajag rakstīt un vai ir vērts ko teikt, jo nekas jau tāpat nemainīsies, bet... whatever. es nezinu, kas ar mani notiek. šoreiz tīri fiziski. man nopietni liekas, ka nav labi un tuvākajā laikā nāksies meklēt speciālista palīdzību, citādi es lēnām nomiršu. vai arī nē. jo nezāle tik viegli neiznīkst un es esmu stipra. patiesībā, es laikam tikko sapratu, kur ir vaina. tagad tik atliek izdomāt, kā to labot un glābt situāciju. i can do this, i'm like a super...man. i'm a man, i think. at least inside. es atcerējos, kā randoma pārdevējs lika man pasmaidīt. tas bija jauki un patīkami. man patīk, kad svešs cilvēks tā vienkārši spēj iepriecināt. man patīk, kad svešs cilvēks cenšas iepriecināt. urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:14446 2008-04-28T19:57:00 2008-04-28T19:57:00 2008-10-17T14:04:01Z 2008-10-17T14:04:01Z kā man patīk tā šizīgi vienaldzīgā sajūta, kad tu saproti, ko tu dari un kas notiek apkārt, tavs prāts to it kā uztver, bet tajā pat laikā, informācija neaizķeras prātā un tev galvā ir tik vien kā tādas nesvarīgas domiņas kā, piemēram, vai ar glāzi var sasmalcināt cukuru un nez cik liels ir sāls gabaliņš salīdzinājumā ar cukura graudu, kā rezultātā tu nonāc pie tādas vitāli svarīgas un nozīmīgas atziņas, ka jo vairāk cukura, jo grūtāk to saspiest. un visu pēcpusdienu, un attiecīgi arī vakaru, es dzīvoju uz šāda gara stāvokļa viļņa ar sajūtu, ka esmu kaut kāds sapīpējies hipijs ar bremzētu smadzeņu darbību, lai gan arī tā nevar teikt, jo faktiski smadzenes darbojas (nosacīti) normāli, t.i., savas galvenās funkcijas pilda. taču es nesūdzos, jo man tas patīk. jeg elsker deg, soulmate. ^_^ ♥ es mīlu tevi, vislabākā sieva pasaulē. ^_^ and i love myself too. ^_^ lesson #2 urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:11116 2008-03-13T17:34:00 2008-03-13T17:34:00 2008-03-13T15:38:38Z 2008-03-13T15:38:38Z "It is easier to get forgiveness than permission." "Expecting the world to treat you fairly because you are a good person is a little like expecting the bull not to attack you because you are a vegetarian." "If you keep your mind sufficiently open, people will throw a lot of rubbish into it." lesson #1 urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:10872 2008-03-11T20:24:00 2008-03-11T20:24:00 2008-03-11T18:28:22Z 2008-03-11T18:28:22Z "Jāmācās sāpes pakļaut sev! Lai tās nevalda pār tevi!" lūk tā, iegalvojam tagad to sev. urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:7710 2008-01-31T19:29:00 2008-01-31T19:29:00 2008-01-31T17:56:51Z 2008-01-31T17:56:51Z braucam mašīnā, pār ceļu pārvietojas kaķis. - kas ir tas, kas tur pār ceļu skrien? - nuuuu... tūlīt vairs neskries. LOL! šis ir labs joks. Labojums: šie ir labi joki. Lūgums par darba algas paaugstinājumu: Es, Dzimumloceklis, lūdzu izskatīt jautājumu par manas algas palielināšanu, jo: -izpildu fizisku darbu; -strādāju lielā dziļumā; -strādāju ar galvu; -strādāju brīvdienās un svētku dienās; -netiek apmaksāts darbs nakts stundās; -nākas strādāt tumšās telpās bez ventilācijas; -strādāju augstās temperatūrās; -strādāju paaugstināta mitruma apstākļos; -tieku pakļauts infekcijām. Administrācijas atbilde: Jūsu lūgums tika izskatīts un administrācija atsaka jūsu lūgumu, zemāk minēto apstākļu dēļ: -Jūs nestrādājat 8h pēc kārtas; -guliet darba vietā pēc īslaicīgas fiziskas piepūles; -ne vienmēr atbilstat vadības prasībām; -neatrodaties patstāvīgi savā darba vietā, visu laiku staigājat pa dažādām nodaļām; -neizrādat iniciatīvu; -lai iesaistītos darbā, Jums ir vajadzīga stimulācija un spiediens; -nenokopiet darba vietu pēc darba beigām; -pieļaujat drošības tehnikas pārkāpumus, nelietojat aizsarglīdzekļus; -Jūs neizrādat vēlmi strādāt divās maiņās pēc kārtas; -dažreiz pametat darba vietu, neizdarot darbu līdz galam; -nobeigumā vēlamies atzīmēt, ka uz darbu un no tā Jūs ejat ar aizdomīgām divām ceļa somām. *** Ķīmiskais elements - sieviete Simbols - Sv Atklājējs - Ādams Atommasa - vidēji - 53,6 kg Variē robežās no 40līdz 200 kg Sastopamība - vērā ņemamā daudzumā apdzīvotās vietās Fizikālās īpatnības: * virsma parasti klāta ar plānu krāsainu slāni * vārās pati no sevis; sasalst bez redzama iemesla * kūst, ja ar to pareizi apietas * kodīga, ja nepareizi lieto * sastopama dažādās formās, sākot ar izciliem tīrradņiem un beidzot ar neapstrādātu rūdu * viegli padodas, ja izdara spiedienu pareizās vietās Ķīmiskās īpatnības: * liela tieksme savienoties ar zeltu, sudrabu un atsevišķiem dārgakmeņiem * spējīga absorbēt lielu daudzumu dārgu substanču * var spontāni eksplodēt bez brīdinājuma un bez redzama iemesla * šķidrumos nešķīst, taču, piesātinot ar alkoholu, ievērojami pazeminās pretestība * pats spēcīgākais zinātnei zināmais naudas reducētājs Vispārīgs lietojums: * izteikti ornamentāls, īpaši sporta mašīnās * labs relaksācijas līdzeklis, kas pārspēj citus zināmos * ļoti efektīvs tīrīšanas līdzeklis, izcilākie paraugi arī labi izmantojami ēdienu gatavošanai Testēšana: * ja tos uziet dabiskā stāvoklī, tīrākie paraugi iegūst rozā nokrāsu * kļūst zaļi, ja tos novieto blakus kvalitatīvākam paraugam Drošības noteikumi: * bīstama, ja nonāk nepieredzējušās rokās, arī pieredzējušam personālam jāievēro maksimāla rūpība un piesardzība * nav atļauts turēt īpašumā vairāk par vienu, lai gan atsevišķus eksemplārus var uzglabāt attālās vietās, ja vien tie nenonāk kontaktā cits ar citu lai nu kā, gribējās rakstīt šodienas atsauksmi. kopumā diena paradoksu pilna. no rīta man bija tik slikts (es gan nezinu, vai tas ir īstais vārds) garastāvoklis, jo, kā zināms, man pietrūka dažu indivīdu. noskaidroju, ka manas plaušas ir briesmīgi sūdīgas. bet pārsteidzošā kārtā noskaņojumu ievērojami uzlaboja vēsture. "viņi izmantoja bombardēšanu. bombardēja hidroelektro stacijas, atomelektro stacijas... dievs, ko es tikko pateicu?!" tiesa, puse, nē, gandrīz visa klase neiebrauca, kas tajā teikumā bija tik šausminošs (respektīvi iebrauca tikai septiņi indivīdi).&nbsp; pēc vēstures es pat saņēmos aiziet uz rimi un nopirkt ko ēdamu. cik veselīgs tas ēdamais bija, tas ir cits jautājums. veiksmīgi izturēju arī nākamās divas stundas un tad, ilgi gaidītais un tik sasodīti iepriecinošais notikums - došanās uz slimnīcu. (nē, tas nebija sarkasms.) šoreiz tas tiešām bija priecīgi, jo es satiku Santu. savu mīļo, labo un vienīgo. ak, un tagad ir tik labi. ja vien es varētu atgriezties pie viņas. jā, man netraucē pat slimnīcas sienas apkārt. galvenais, ka esam mēs. ^_^ kā es gaidu to mirkli, kad tevi izlaidīs, saule. (pie tevis uz māju ir vieglāk aiziet nekā uz slimnīcu.) un, cik tomēr pārsteidzošs fakts ir tas, ka mana dzīve sastāv tikai no īsziņām. visas dienas garumā, man šķiet, esmu nosūtījusi vismaz piecdesmit īsziņas. telefonam būs pārslodze. XD joprojām mazliet cīnos ar vēlmi aiziet uz mūzikas balvu. no vienas puses - man tur nav itin nekā, ko darīt, nevienam mani tur nevajag un man nevienu tur nevajag, bet no otras puses - es gribu redzēt to izcilo priekšnesumu, ko viņi cep visu nedēļu. es tomēr zinu, ka, ja nenotiks kas ārkārtējs (piemēram, kāds nenometīs atombumbu uz manas mājas) es tur neparādīšos. baigi vajag. vēl viena diena un es varēšu atpūsties. tikai viena. tikai viena un viena no manām saulēm būs atpakaļ. jācer, ka arī otra, bet tas atkarīgs no tām bendēm baltajos halātiņos. es tā sapratu, ka es būtu gards kumosiņš ārstiem. tik daudz visādu simptomu un droši arī pilna ar slimībām... tikai padot mani viņiem. sniedz mazo pirkstiņu un paņems visu roku. ak jā, man jānovelk tā dziesma. bļ, tas laikam būs ilgi. nekas, es vismaz atcerējos. ^_^ (sun) soulmates never die urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:6645 2008-01-20T18:30:00 2008-01-20T18:30:00 2008-01-20T16:44:29Z 2008-01-20T16:44:29Z ak dieniņ. visu dienu biju kā no laivas izmesta. tādā... nekādā noskaņojumā, kas robežojās ar katastrofāli briesmīgu. bet... atlika vien tev atnākt un sākt runāt... and nothing else matters. tie vārdi. tikai vārdi, bet nozīmē tik daudz. un es pat šoreiz tiešām noticēju, kaut arī neticēju ka jelkad spēšu. es zinu, ka tas ir jocīgi, bet es (bez jebkāda acīmredzama iemesla) nespēju ticēt. bet tu, jā TU, atgriezi ticību. paldies, mīļā. Forever trusting who we are And nothing else matters Life is ours, we live it our way All these words I dont just say And nothing else matters Trust I seek and I find in you Every day for us something new Never cared for what they say Never cared for games they play Never cared for what they do Never cared for what they know And I know lūk, kas ir SS spēks. bez tevis es nevaru. lai nu kā, lai cik tas izklausītos bezjēdzīgi, tukši un nenopietni, es zinu - tu saproti. tu vienmēr sapratīsi. soulmates never die. kopsavilkums. urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:4475 2008-01-01T12:22:00 2008-01-01T12:22:00 2008-01-01T10:57:32Z 2008-01-01T10:57:32Z vajadzīgs pirmais ieraksts jaunajā gadā. vakar, tā labi padomājot, tik tiešām nospriedu, ka gads bijis visai... interesants. raibs un piedzīvojumiem bagāts. taču, tas jau nav slikti, jo es neko, absolūti neko nenožēloju un rīkotos tieši tāpat. nu un tad, ka citiem tas liekas nepareizi un slikti? MAN tas sagādāja prieku. jācer, ka šogad būs vairāk tādu piedzīvojumu. :D lai nu kā, vakar bija gandrīzjaungadasagaidīšanaarsantu. virtuāli bijām kopā līdz... kkādiem pusdeviņiem laikam. tā jauki. pēc tam es pārvietojos no datorkrēsla uz dīvānu un sāku ēst. XD skatījos to lieliski izreklamēto tv3 pārvērtību nakti. nu.. nebija jau tik traki, bet patikt man visnotaļ nepatika. visvairāk jau man krita uz nerviem vecāku gaušanās, ka redz esot garlaicīgi un tā tālāk. bet, es laikam vēljoprojām neesmu pieminējusi tā visa gaišo, pozitīvo un jautro pusi (man). visu vakaru tā jauki braucu virsū savai ģimenei. vispirms brālim, tad mēs apvienojāmies un sazvērējāmies pret tēvu un māti. tie komentāri, apmēram tādā garā: "aij, tētim jau nepatīk, jo te nav Šomases" un "aij, mammai jau arī nepatīk, jo viņa no dziesmām neko nesaprot, zin viss angliski un tā" un "nē, nē, mammai jau patīk, jo tur Reiniks un Ērglis dziedās". un VISU vakaru es viņiem braucu virsū, centos izvest no pacietības. un vai zinies? man tas izdevās! es zinu, ka viņi gribēja noraut man galvu. pēcāk, apmēram bez divdesmit divpadsmitos, viņi atcerējās, ka jābrauc uz Madonu salūtu skatīties. velns, un mani piespieda braukt līdzi. nu ko, es vismaz nebiju vienīgā, kuru piespieda. un jāsaka, nebija jau tik traki. pa ceļam mašīnā klausījos Godmaņa un Zatlera uzrunas. Zatleru līdz galam nedzirdēju, tāpēc nācās internetā izlasīt beigas, bet par Godmaņa runu runājot.. nebija nemaz tik traki. varētu pat teikt, ka man tā runa patika. tiesa, tas, ka viņš uzsvēra katru trešo vārdu savā briesmīgajā balsī, jā, baisi. bet mani piedūra viena vieta:"tiem, kuri neciena pagātni, nav tiesību uz nākotni." vnk jauki vārdi. un, es teiktu, ka Zatlera runa arī bija laba un tā tālāk. lai nu kā, noskatījāmies salūtu, kas, starp citu, bija labāks nekā pagājušogad, t.i. 2006.(tiesa, sapratu, ka man ļoti nepatīk tie salūta trokšņi. ja man būtu signalizācija, es sāktu gaudot kā mašīna), un devāmies atpakaļ uz mašīnu. (ne)pielietojot manas izcilās prāta spējas, es izdomāju, ka jāpatausta vai sniegs līp. un tas bija varen gudri, jo apakšā bija ledus. un, protams, es tā jauki nogāzos uz pakaļgala. nebija nemaz tik traki, es tā maigi nolidoju zemē, bet zilums laikam tomēr ir (neesmu joprojām apskatījusies). nonākuši tajā bedrē, kur es dzīvoju, vecāki, precīzāk tēvs, izlēma jauki pajokoties - aizdzīt mašīnu uz garāžu. viss jau būtu labi, ja vien ES nebūtu tajā mašīnā! tā nu pirmo un pēdējo reizi tajā gadā biju aizgājusi tālāk par savas mājas slieksni. nu neko, tad es nolēmu atriebties, appikojot viņu. tas izvērtās par varen jautru pasākumu, kura laikā cieta visi parastie mietpilsoņi. bet, kas galvenais, TAD es nenožāvos. &gt;&lt; atnācām mājās, izdzērām šampanieti (es sapratu, ka man negaršo ne īstais, ne tas sulasveidīgais štrunts), nolamājām brāli par to, ka viņš nejēdz ieslēgt neko normālu, ko skatīties, so nācās iet gulēt. kkad ap vieniem ieceļoju savā istabā kkad pēc diviem aizmigu. un labi, ka aizgāju tik agri gulēt, citādi šobrīd censtos neatlūzt. protams, pieceļoties mani sagaidīja kārtējie pārmetumi par to, ka es esot guļava (lai gan piecēlos vēl pirms divpadsmitiem) un pēc tam pārmetumi, ka es pārāk maz ēdu. ai, nu ko jūs. es jūs arī mīlu! &gt;&lt; lai nu kā, priecīgu, laimīgu, saticīgu, veselīgu, jautru (utt. utjp.) visiem Jauno gadu! mazliet novēloti, bet vienalga. labāk vēlāk nekā nekad vai ne? (vienalga nesaprotu, kāpēc jāsaceļ tāda jezga ap to jauno gadu? nu un tad, ka jauns? kuru tas rausta?) eu, mož vakardienas rasols vēl ir? woot tad es varētu pat ieēst! unikums urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:3153 2007-11-21T16:55:00 2007-11-21T16:55:00 2007-11-21T15:12:10Z 2007-11-21T15:12:10Z Iekāpju autobusā, nopērku biļeti, eju apsēsties. Pa ceļam uz mani priecīgi skatās Aivis un ar rokas mājienu norāda, lai es apsēžoties blakus. Skaidra lieta, ka es turpinu savu ceļu un apsēžos citā vietā. Nepaiet ne minūte, kad viņš jau ir klāt. Tam seko visnotaļ aizraujoša un uzjautrinoša saruna. - Čau, Santa! - Čau, Aivi. (īpaši nelabvēlīgā balsī) - Kā iet? - Labi. (izliekos priecīga.) - Kas jauns? - Ē, nekas? - Nu labi. Kā vispār iet? - Labi. - Kā Santai iet? - Arī labi, i guess. - Forši. Kā *ievietojam jebkuru īpašvārdu* iet? - Ē, kā lai es zinu? - Nu labi. Kas jauns skolā? - Mums ir jauns kafijas automāts. - Ā, forši. Es zināju. Tagad tu baigi dzer kafiju? - Nē. *pauze* - Kā vispār pa dzīvi iet? - Tu jau to prasi kādu trešo reizi. - Nu labi, tikai neesi agresīva. *pauze* - Kāds ir tavs mīļākais mācību priekšmets? - Vēsture. - Labais... man nepatīk vēsture. Man patīk algebra. - Man gan nē. - Man patīk arī krievu valoda un fizika. - Jā, burvīgas stundas. (manā special sarkastiskajā balsī) *pauze* - Kur tu mācīsies pēc devītās klases? - Ēm, nezinu. - Varbūt mēs iesim vienā klasē. - Jā, es būšu neizsakāmi priecīga. - Nē, bet nopietni. Kur tu mācīsies? Ģimnāzijā? (btw, tas bija vienīgais teikums, kas izklausījās jēdzīgs un tiešām nopietns.) - Nu jā, varbūt. Droši vien. - Kādu novirzienu tu ņemsi? - Humanitāro droši vien. - Ā, es (vatever). - Jaaaauki. *pauze* - Kas tev garšo? - Ē... - *ievietojiet kāda ēdiena nosaukumu* - Nē. - *ievietojiet kāda ēdiena nosaukumu* - Nē. - *ievietojiet kāda ēdiena nosaukumu* - Nē. - *ievietojiet kāda ēdiena nosaukumu* - Nē. - Dārzeņi? - Kartupelis ir dārzenis, vai ne? (viņš pamāj ar galvu) - Super, mums ir tik daudz kopīga. - Jā, tiešām. [..] - Labi, man jāiet. - Vai, kā man tevis pietrūks. (sarkasms) - Nu labi, es vēl palikšu. - Ak... (nopūta) *pauze* - Nu labi, man jāiet. - Cik žēl. Es skumšu. (sarkasms) Bļe, nesaprotu, kāpēc šim cilvēkam man obligāti bija jāpiesienas? Vai šai sarunai bija kkāda apslēpta jēga? ja tā, tad pasakiet, kāda, jo es nesaprotu. un viņš mani tiešām kaitina. nu camon, tik uzmācīgs cilvēks. kad viņš apsēdās man blakus, gribējās viņu nožņaugt. joprojām gribās. daudz laimes, Latvija! urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:2723 2007-11-18T21:57:00 2007-11-18T21:57:00 2007-11-18T20:23:57Z 2007-11-18T20:23:57Z paldies, idioti, ka vēlreiz pārliecinājāt par to, cik bērni (pedofīla prieciņš) var būt kaitinoši un nevēlami. bet ne par to ir runa. šodiena kā izrādījās, bija labāka nekā cerēts. pirmkārt, bezjēdzīgā klīšana pa veikaliem, beidzot nesa kkādus augļus un rezultāts būs jūtams vēl ilgi. nelaime vien tā, ka joprojām sāp mugura. ļoti, turklāt. (un man liekas, ka arī vēders sāp, bet vienalga. var iztikt, tā teikt) vēlāk apmeklējām bruņoto spēku parādi. jāsaka, ka bija vērts. i mean, protams, ļoti īsi un tā tālāk, bet man patīk tādi pasākumi. vakarā vēl salūta skatīšanās no pils pagalma. nu vnk burvīgi, ja vien vējš nebūtu mazliet izbojājis to salūtu, vsp ideāli. tomēr visjautrākā izrādījās braukšana tramvajā. jautrākā šoreiz jāliek pēdiņās. jo, atklāti sakot, man, atšķirībā no citiem (citi šeit ir krievi), tas nekādu jautrību nesagādāja. jā, atvainojiet, bet valsts mantas bojāšana mani neuzjautrina. jā, ja tā būtu kāda miskaste, kas uz ielas tiek atspārdīta, varbūt. bet camon, lauzt tramvajam durvis laukā? un, protams, ka uz to spējīgi tikai krievi. (es atvainojos visiem krievu tautības cilvēkiem, kas ir normāli un tā tālāk, bet mani ļoti, ļoti kaitina tieši šie indivīdi, kas to vien prot kā lamāties un visu demolēt. un ak jā, dzert arī piedevām. man jau nekas nav pret alkoholu, taču, kad šie konkrētie indivīdi iedzer, viņi ir vienkārši kā skabargas pakaļā.) tā vien gribējās viņus visus uz mietiem sasēdināt. lieki piebilst, ka manā galvā jau tika uzburta šī aina. un vai tiešām ir tik grūti kaut vienu dienu gadā - Latvijas proklamēšanas dienā - bilst kaut vienu vārdiņu latviski? man tik tiešām riebjas, ka visapkārt vienīgā valoda, ko dzirdu, ir krievu. es nedzīvoju Krievijā, velns parāvis. un jā, es to uztveru kā apvainojumu. un jā, mani var saukt par rasisti un tā tālāk, bet man tiešām nepatīk šī konkrētā tautība. piedodiet. un es nesaprotu, kāpēc cilvēkus tik ļoti piesaista tas, kas ir par velti? jā, šeit es runāju par sabiedrisko transportu, kas šodien bija par velti. pēkšņi tas ir ērtākais un labākais pārvietošanās veids un visi masveidā lien tramvajā iekšā, lai arī redz, ka tur vairs nav vietas. un tad sūdzas, ka nevar izkāpt ārā, jo redz citi stāv priekšā durvīm. &gt;&lt; un ziniet, vajag cienīt arī tos cilvēkus, kas šajos svētkos jūs vadā par velti. tas nav pārāk pateicīgs darbs un ja jūs pret šiem cilvēkiem izturaties kā pret kāju pamesliem, pavisam drīz nebūs neviena, kas vadīs tos tramvajus. jā, es zinu, ka izklausos kā tāda skaistumkaraliene, kas vēlas mainīt pasauli, bet jā. stundu braucot tramvajā, kur tev spiežas, grūžas virsū visādi pajoliņi, ir laiks, lai padomātu. pēc tam, kad ir apspriesti visi iespējamie vardarbīgas nāves veidi. jā, es nesaprotu, kāda jēga vilkt savus sīkos bērneļus uz salūtu, ja viņiem tas tāpat neko nenozīmē. (arī pieaugušajiem, starp citu) viņiem tās ir tikai krāsainas gaismiņas, kas šaujas gaisā. bet ziniet, šīs gaismiņas ir par godu Latvijai. un nemēģiniet iestāstīt, ka jūs visi esat šausmīgie patrioti un tā, jo tā nav. īpaši jau tie, kas nav spējīgi iemācīties latviešu valodu. patrioti spētu, you know. bet labi, ko tad es tur daudz. es jau esmu tikai stulbs pusaudzītis, kas pats savas domas nesaprot. un ja saprot, tad tās ir galīgi nepareizas. piedodiet un arlabunakti. pasaki, ko tu vēlies saņemt Ziemassvētkos? urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:2245 2007-11-15T18:55:00 2007-11-15T18:55:00 2008-10-17T14:44:35Z 2008-10-17T14:44:35Z ak, šodiena bija vēl jaukāka, labāka, interesantāka, jautrāka, patīkamāka, foršāka, utt. par vakardienu. mēs tik tiešām uzvilkām rūķu cepures un 15.novembrī oficiāli visiem paziņojām, ka gaidam Ziemassvētkus. šodienas citāts (iespējams mazliet neprecīzs, bet): "Lai rūķīši nes prieku citiem un lai paši ir laimīgi." tas bija tik jauki un pozitīvi. tādai arī vajadzētu būt cilvēku reakcijai. tiešām iepriecinoši. cerība nomira urn:lj:klab.lv:atom1:ironbird:1464 2007-11-03T11:59:00 2007-11-03T11:59:00 2007-11-03T10:07:04Z 2007-11-03T10:07:04Z jā, cerība ir virve, kurā muļķim pakārties. es pakāros, yes. pirmais, ko no rīta pamostoties ieraudzīju - balti māju jumti. pirmā doma - vai tiešām snieg? nevar būt. otrā doma - es zaudēju derībās. nē, protams, tas jau nebūtu nekas traks (ņemot vērā, ka man tas finansiāli nekādu robu neiegriezīs), bet Santa tagad visu laiku varēs bāzt visiem sejā, ka viņai bijusi taisnība. ak, un es esmu starp visiem. taču... APSVEICU, MĪĻĀ. TU UZVARĒJI! ^_^ un par spīti visam, man arī ir prieks par sniegu. jā, viņš droši nokusīs jau šodien pat, un tomēr. sniegs tomēr paliek sniegs.