she remains by the window alone
staring into the rain
that's how it was. šie vārdi tobrīd bija tieši laikā un ideāli aprakstīja situāciju - es viena sēdēju pie pusaizsvīduša tramvaja loga un skatījos, kā līst lietus. protams, apkārt bija cilvēki, bet... viņi neskaitās. un es zinu, ka šodien vienai klīstot pa ielām un sēžot tramvajos, es izskatījos kā staigājoša depresija, bet nav jau mana vaina, ka mana defaultā sejas izteiksme ir tik nomācoša un skumja un ka man sanāca saģērbties pilnīgi melnai (turklāt slapjās drēbes un mati iespaidu padarīja vēl spilgtāku). patiesībā man bija tā... labi, varētu laikam tā teikt. tehniski jau nebija labi, bet slikti jau arī ne. vienkārši tā... nekā. sajūtas tādas patīkamas, mierīgas, vienaldzīgas, bet nekādas. tādu sajūtu nav iespējams aprakstīt, bet man tik ļoti tā patika.
šī diena patiesībā bija ideāla, neiedomājami veiksmīga un forša. pirmkārt jau laikapstākļi vienkārši burvīgi (žēl vien, ka nākot mājās, lietus bija mitējies), otrkārt, diena sākās ar divām lieliskām uzvarām - basketbolā un volejbolā. abas es redzēju no sākuma līdz beigām un to nenožēloju. un treškārt, man ausīs skanēja vislabākā mūzika, kāda vien var būt. ko gan vienam cilvēkbērnam vairāk vajag?
un vispār, es aizvien vairāk saprotu, ka man patīk tā - vienai. es aizvien vairāk saprotu, ka man nevajag nevienu, izņemot sevi (un freiju, bet mēs zinām, ka freijs ir izņēmums visos gadījumos). man nevajag cilvēkus un es viņus negribu, jo man viņi nepatīk. tā vienkārši, īpaši tad, kad es skatos viņiem acīs, klausos, ko viņi saka, bet redzu un dzirdu tikai tukšumu, nejūtu neko, ne prieku, ne skumjas, un viņi nesagādā man ne negatīvas, ne pozitīvas emocijas. un tā diemžēl ir ar gandrīz visiem, jo ir tikai trīs cilvēki, kas mani neatstāj vienaldzīgu nekad. bet tā jau nav mana vaina un es par to nepārdzīvoju. tā vienkārši ir un es esmu ar to mierā. that's who i am and nothing's gonna change.
You can't erase this deep inside of me
I know I'm not a sight to see
But baby I'm alive
un vispār, izskatās, ka buckcherry jaunais albums būs tīri jauks, jo
man patīk tās dziesmas, vārdi, viss kopā, patiesībā. tie paši
buckcherry, citas dziesmas. un es nevaru sagaidīt, kad wintersun
beidzot izdos jaunu albumu, jo viņiem sen bija laiks to izdarīt.
It's not over now
And I just want to say
You'll never be left out
I love you more today
es nezinu, vai man to vajag rakstīt un vai ir vērts ko teikt, jo nekas
jau tāpat nemainīsies, bet... whatever. es nezinu, kas ar mani notiek.
šoreiz tīri fiziski. man nopietni liekas, ka nav labi un tuvākajā laikā
nāksies meklēt speciālista palīdzību, citādi es lēnām nomiršu. vai arī
nē. jo nezāle tik viegli neiznīkst un es esmu stipra. patiesībā, es
laikam tikko sapratu, kur ir vaina. tagad tik atliek izdomāt, kā to
labot un glābt situāciju. i can do this, i'm like a super...man. i'm a
man, i think. at least inside.
es atcerējos, kā randoma pārdevējs lika man pasmaidīt. tas bija jauki un patīkami. man patīk, kad svešs cilvēks tā vienkārši spēj iepriecināt. man patīk, kad svešs cilvēks cenšas iepriecināt.
With each passing day, a deeper grave - Komentāri
There has never been a silence like this before
ironbird (ironbird) wrote 13. Augusts 2008, 17:51
I can't explain why I feel this way