2:25p |
pamodos mazliet lipīgos palagos, netīrumi aiz kāju īkšķu nagiem man sūtīja īsziņas. izbraucu ar roku caur matiem un iespiedu seju spilvenā. vakar spridzinātās petardes atstājušas sēra izdedzinātus caurumus manā atmiņā. jutos trausla. sāku zīmēt ar rādītājpirsktu koku ēnas uz segas pārvalka. vīzijas par mežu pēc ugunsgrēka. izsalkuši suņi slapstās gar pārogļojušamies celmiem. mani pamazām apber pelniem un smiltīm. ar katru rokas kustību manas acis aizlīp, pat asaras nespēj izskalot netīrumus. sadalījusies, izsalkusi vārna no visa spēka ritmiski baksta manas no sāpēm aizvērtās acis. es atmetu malā segu, ar roku noslauku asaras, iešļūcu kājas čībās un pamostos. |