| Time |
Event |
| 7:24p |
zaļas papardes
skumjas acis
mīlestības artavas
neredzami paparazi.
vientulības skaidrā seja
manā sirdī uguns lēni
deg ar skaidra prāta
kvēli un krakšķ
kad zilons nospiež pogu
vulgāri izklausās
kad par to stāsta
omītes jubilejā
bet omīte mums mierīga
saprot vairāk nekā
liek saprast
tas nebija pārmetus
tas tāds parasts
atmetums
un apmetums no palodzes
paceļas pret debesīm
un arī vakardienas
un aizvakardienas
rāmie Daugavas ūdeņi
un paparžu ziedu atspulgi
tik māllēpes
tādas necilas
gaida kad kāds
nobrāzīs celi
par to arī nolieksim
savus kāšus
paklusēsim stundu
vai divas
bet ne vairāk
kā gribas. |
| 7:27p |
un tad nāca vācieši
ar lemešos
iejūgtiem kamieļiem
un importa cigarešu paciņām
zobu starpas pletās
un arumi palika pliki
tāds klusums
ir reti
un roku vēzieni
kā pīļu ķīviņi
bez gaismas
nevar redzēt
kā kūla deg
kā pļavas elpo
tie dūmi manās plaušās klejo
un nozīmīte
uz krūts
par to ka padarīts
es grūts
un kartupeļu talka
un suņa rejas
mana seja tāda bāla
varbūt gribu ūdeni
nezinu
atlaisties kaut kur zālē
un atrast atkal
acu krāsu. |
| 7:33p |
artava sarkanu sveču
kailas rokas
un sauja veču
tādi bārdaini
un tīriem krekliem
šodien paglabājām
Svetu
volāniņš aizķēries
aiz ābeles zara
kāds būs pagrūdis
bērnu uz ceļa
milicijā teica
всё впорядке
mēs arī tādi klusi
galvas noliekuši
gājām mājās
un pie grāvja aizauguša
redzējām Svetu |
| 7:36p |
un citi tā vēl runā
ka nav vēts otreiz mērīt
ka viss kārtībā
viss būs ok
mēs īsti nesaprotam
bet būs jau labi
gan jau tie citi
labāk zin
un ticam
ka būs viss kārtībā
jā
piedzēries atkal
atnāca mājās tēvs
atnesa pusstopu
sarkana vīna
pielējām vannītē
ūdens lai krāsains
pičiņu pačiņu
du dū. |
| 7:38p |
un kā būs tālāk
es nezinu
rokas tādas slābanas
krekls kož
varbūt aiziet līdz pastam
pagulēt saulītē
varbūt notīrīt burkānu
uzzīmēt saulrietu
nezinu
varbūt labāk ko košu
pašūt jaunu kleitu
vai aiziet ciemā
tagad vēl var
kad nāks tumsa
tad gan
tad gan slēpsimies
bunkurā. |
| 7:40p |
un kā būtu ar duci sviesta
vai trešdaļu zirga astes
vai vienkārši manu smaidu
un mazliet pavērtu kāju
esmu gatavs kaut vai dziedāt
tikai dodiet man to plinti
es gribu būt mednieks
vai neredzi
es stāvu. |
| 7:42p |
un aulekšiem nodreb sirds
un kāpnes tādas stāvas
miesās iezogas vēsums
un acīs tāda kā migla
varbūt
jā, varbūt
es laikam šodien slims.
bet kad celšos no gultas
tad gan skriešu uz veikalu
iepirkšu vienu bairīti
un uzrīkošu savam svainītim
vienu kārtīgu peldi
ledainā spainītī. |